Kas ir Jēkabpils 3.vidusskolas skolas somā?
Ikdienas sarunās jau iegājies ar frāzi “skolas soma” saprast projektu “Latvijas skolas soma”. 2018. gadā uzsāktais vērienīgais projekts – lielākā valsts simtgades dāvana visiem Latvijas bērniem un jauniešiem – tuvojas noslēgumam. Katram skolēnam tika nodrošināta iespēja klātienē vai attālināti izzināt un pieredzēt Latvijas kultūras un dabas vērtības. Jēkabpils 3. vidusskolas skolēni 2. semestrī izdzīvoja un piedzīvoja, līdzdarbojās un mācījās daudzveidīgajās “Latvijas skolas somas” aktivitātēs, kuras tika organiski iekļautas mācību saturā. Šoreiz tās varēja izmantot visa ģimene, tā labāk izprotot mūsdienīgas mācīšanās paņēmienus, gūstot jaunu ierosmi sarunām un vienkārši izbaudot kultūras norisi.
Sagaidot Maestro 85. dzimšanas dienu, skatījāmies koncertprogrammu “Mūsu Maestro. Raimonds Pauls” (organizēja SIA “Dzīvā Skaņa”). Noskaidrot vairāk par Latvijā vispopulārāko komponistu un interesantu personību mudināja dažādu mācību priekšmetu skolotāji: mūzikā, kolektīvajā muzicēšanā, sociālajās zinībās, literatūrā, klases stundās. Lekcijas organizatori atsūtīja jautājumus, bet daži skolotāji veidoja savus uzdevumus, atbilstošus skolēnu vecumposmam, interesēm un mācību priekšmeta tēmai. Nodarbībā pievērsām uzmanību personības izveides ceļam, attieksmei pret dzīvi, pret cilvēkiem. “Bija interesanti, izzinoši jautājumi, uz kuriem atbildēja pats Raimonds Pauls, uzzināju vairāk par viņa dzīvi un Maestro viedokli par dažādām tēmām, piemēram, par mūsdienu jauniešiem vai vispār par jaunību u.c.” (Ivita Šlesere, 10. klase )
12. klases skolēni, literatūras skolotāju L. Zēbergas un S. Ozolas mudināti, piedalījās kulturizglītojoša nodarbībā “Es un Imants Ziedonis “Dzirnakmeņos””( SIA “Ziedoņa klase”). “Vispirms kopā izspēlējām spēli, kurā tika pārbaudītas mūsu zināšanas pēc filmas “Dzirnakmeņi” noskatīšanās, un man bija liels prieks, ka es zināju gandrīz visas atbildes, jo Imants Ziedonis tiešām manī izraisa lielu interesi. Protams, bija aizraujoši pat virtuāli staigāt pa Ziedoņa muzeju, jo šī ēka vēl joprojām ir saglabājusies tāda, kādu to pagājušā gadsimta 70. gados uzcēla pēc dzejnieka un viņa sievas iecerēm. Staigājot pa istabām, radās sajūta, it kā kaut kur ir paslēpies pats rakstnieks, bet paslēpies bija tikai lācis Andrejs Upītis…” (Oksana Minalto, 12. klase) Tikai tagad es sāku apzināties, cik Imants Ziedonis patiesībā ir spēcīga personība, man šķiet, viņš savu “es” ir iepazinis no visām pusēm, reti kurš cilvēks spēj pateikt, ka simtprocentīgi sevi pazīst. Savās epifānijās dzejnieks visvairāk uzsver atziņu par cilvēku un cilvēka vietu sabiedrībā. Šī doma ir tuva un nozīmīga arī man. Cilvēka piedzimšana – indivīda veidošanās sākums, Ziedonis saka: „ Pirms esi cilvēks, kurš ieņēmis savu vietu sabiedrībā, tev ir jāpiedzimst.’’ (Daniela Zjukova, 12. klase)
Lai skolēni izzinātu kaut ko neparastāku, piedāvājām pantomīmas un cirka izrādi kopā ar nelielu meistarklasi (V.Komisarenko PANTOCIRKS). Daudziem tā bija pirmā pieredze. “Es domāju, ka šis mākslas veids ir ļoti sevišķs, savdabīgs, atšķirīgs no citiem mākslas veidiem. Ja es mēģinātu un trenētos, esmu drošs, ka kļūtu daudz elastīgāks, lokanāks, un tas nenāktu par sliktu!” (Ralfs Dāvids Dambrāns, 9. klase) “Skatoties pantomīmas izrādi, man radās asociācijas par esošo situāciju, par cilvēku savstarpējām attiecībām – skaudību, savstarpējo sacenšanos, prieka radīšanu, mīlestību un sava laika piepildīšanu. Aizdomājos par sevi – tāpat kā mēs iemācāmies pārvaldīt priekšmetus, tāpat mums ir jāiemācās vadīt savas domas, attīstīt prātu un radīt laimes sajūtu. Katram laimes un prieka sajūta var būt sava: vienam pietiek ar mazu baloniņu, bet citam nepieciešams iespaidīgs gaisa balons. No pantomīmas māksliniekiem mums jāmācās, ka ar mīmikas un žestu palīdzību mēs varam veiksmīgāk viens ar otru sazināties.” (Rēzija Kalniņa, 9. klase)
Maija svētku sagaidījām ar koncertlekciju ”Atmodas dziesmas. Dziesmotā revolūcija” (SIA “Dzīvā Skaņa”). Iepazinām Latvijas valstiskuma attīstības un saglabāšanas liecības, dokumentālie kadri raisīja interesi par vēsturi. Atmodas dziesmas jaunajai paaudzei ir pasvešas, tādēļ īpaši aktualizējamas. Varēja dziedāt līdzi, bet pēc noklausīšanās savu izpratni demonstrēt, veicot uzdevumus darba lapā.” Man patika, ka šis koncerts nebija vienkārši koncerts, kurā dzied, bet arī varēja iemācīties ko jaunu par Latviju. Ieinteresēja stāsts par Baltijas ceļu 1989. gada 23. augustā, tas ir iespaidīgs vēstures notikums. Cilvēki, kuri dalījās atmiņās, visu tvēra gaiši, domāja pozitīvi. Visvairāk man patika dziesma ”Tikai tā”, jo tā pauž prieku. Koncertlekcija ir saistoša ikvienam: bērniem, pieaugušajiem un vecākiem cilvēkiem.” (Alise Klidziņa, 7. klase)
Pavasaris pienāca ar klātienes nodarbībām, tādēļ 1.-3. klašu skolēni varēja darboties radošajā nodarbībā “Iepazīsti stikla mākslu” (SIA “Stikla māja”). Mākslinieki atsūtīja slīpēta stikla sagataves un video pamācību. Ar skolotāju palīdzību mazie, veiklie pirkstiņi salīmēja daudzkrāsainas vitrāžiņas sirds formā. Pēc tam tās mēroja ceļu atpakaļ uz Rīgu, kur mākslinieku darbnīcā tika sakausētas. Tapa skaista pašu darināta dāvana Māmiņdienā!
Literatūra un teātra māksla, karjera un brīvais laiks – viss vienā tiešsaistes mācību performancē “Kā top izrāde” (SIA Liepājas teātris). Nodarbību sagatavojuši režisori L. Leščinskis un R. Bogavičute – Pēce. Aktieri Armands Kaušelis un Pēteris Lapiņš atraktīvi piesaistīja 4., 7., 8. klašu skolēnu uzmanību: aktiera un citas profesijas, prasmes un intereses, spējas un talanti, kas jāattīsta radošas profesijas pārstāvim. Skolēni trenējās improvizācijā, sarunājās ar aktieriem – aizraujoši iepazina aktiermākslu kā darbības mākslu.
Projekta “Latvijas skolas soma” piedāvājumu esam izmantojuši lietderīgi, un Jēkabpils 3. vidusskolas skolas somā ieliktais ir bagātinājis izglītojamo izpratni par vērtībām, karjeru un palīdzējis veidot kultūras cilvēka personību.
Sagatavoja Ingūna Ūbele, direktores vietniece audzināšanas darbā
Pavasara raibumiņi 2. a klasē
2.a klases skolēni šajā semestrī bijuši ļoti aktīvi: sportojuši, zīmējuši, risinājuši, lasījuši, pārbaudījuši, vai ievēro drošību internetā. Un tas viss – piedaloties skolas un ārpusskolas organizētajos konkursos. Par ko tad ir vislielākais prieks?
Projektā „Sporto visa klase” pieņēmām „Rimi” izaicinājumu un nogājām noteiktu kilometru skaitu, ik pēc 100 metriem atbildot uz jautājumiem par veselīgu uzturu. Kā turpinājums šim izaicinājumam bija nākamais konkurss – skolas sporta nedēļā mēs nogājām vislielāko kilometru skaitu un ieguvām 1. vietu!
JGB Bērnu nodaļas bibliotekārītes mūs iepriecināja ar diviem pasākumiem. Zaļajā Ceturtdienā mēs, visi jaunāko klašu skolēni, „Zoom” platformā tikāmies ar Lieldienu zaķi viņa darbnīcā, noklausījāmies pasaku, minējām mīklas, rakstījām ticējumus un izgatavojām zaķa ausis no papīra visai ģimenei. Aizsūtījām ģimenes foto.
Kad atsākām mācīties klātienē, skolas dārzā notika „Bērnu un jauniešu žūrijas” noslēguma pasākums. Krāsu mošķītis – galvenais varonis 1. vietu ieguvušajā grāmatā – mums bija sagatavojis mīklas un savus draugus – krāsainos dzīvnieciņus paslēpis ābelēs. Pēc jautriem un sportiskiem uzdevumiem saņēmām balvas un pateicību par centīgu lasīšanu. Mēs katrs taču bijām izlasījis visas sešas vērtējamās grāmatas, uzzīmējuši ilustrācijas un piešķīruši kvalitātes zvaigznes!
Liels bija pārsteigums, kad pilsētā uz afišu staba ieraudzījām savus zīmējumus. Tos iesūtījām BJC zīmējumu konkursam „Lieldienu raibumi”. Re, piedalījāmies pilsētas dekorēšanā! Droša interneta dienā piedalījāmies viktorīnā par pareizu interneta lietošanu. Vairāki jautājumi bija grūti, bet uzzinājām arī daudz ko jaunu, piemēram, lai piereģistrētos vietnēs, ir jāprasa vecāku atļauja. Mācību stundās visi čakli rēķinām, bet klases spēcīgākie matemātiķi attālināti sacentās Starptautiskajā matemātikas konkursā „Ķengurs”. Gaidot Māmiņdienu, gatavojām piekariņus – sirsniņu vitrāžas no krāsainiem stikla gabaliņiem. Tās tiks apdedzinātas krāsnī un būs gludas. Šo darbošanos mums piedāvāja projekts „ Latvijas skolas soma”.
Vēl plānojam piedalīties vizuālās mākslas konkursā „Bite, daba un es”. Iespējams, ka kādu no mūsu darbiem iekļaus Biškopības kalendārā. Lai mums visiem enerģiska darbošanās pavasarī! Un visām māmiņām sirsnīga un pārsteigumiem pilna Māmiņdiena!
2. a klases skolēni Estere, Amanda, Milana, Dinārs
un klases audzinātāja Kristīne Aukmane.
Pantocirka izrāde
2021.gada martā skolēni un viņu vecāki varēja noskatīties 48 min. garu Pantocirka izrādi un meistarklasi. Skolotāji to bija iekļāvuši kā mācību sastāvdaļu – klases stundās, teātra mākslas, literatūras, latviešu valodas stundās. Iesakām arī citiem izmantot šo „Latvijas skolas somas” piedāvājumu, jo tas piemērots ikvienam – no mazajiem līdz vidusskolēniem.
Skolēnu atsauksmes
Man šis priekšnesums viennozīmīgi šķita interesants. Mīmika un kustības neļāva acis atraut no ekrāna, jo tās bija ļoti izteiksmīgas un pārspīlētas. Šis priekšnesums man atgādina plastilīna animācijas. Lai attēlotu pantomīmu, jābūt talantīgam un smagi jāstrādā, jo man, izmēģinot meistarklasē rādītās kustības, neizdevās tik labi. Manuprāt, pantomīma ir ļoti sarežģīta un grūta, jo jāpievērš uzmanība katram savam muskulim.
Anželika Avdejeva, 9. klase
XXX
Noskatoties Pantocirka izrādi, es uzzināju daudz ko interesantu par skatuves mākslas veidu – pantomīmu. Pirms tam par pantomīmu neko nezināju.
Man šis mākslas veids iepatikās, jo man bija interesanti vērot, kā mākslinieki ar ķermeņa kustībām spēj atveidot dažādus notikumus, turklāt darbības skatītājiem ir viegli saprotamas. Mani pārsteidza, cik mākslinieki bija veikli, koordinēti, jo viņi spēja izpildīt dažādus komplicētus trikus un darbības.
Manuprāt, pantomīma kā mākslas veids ir sarežģīts, jo māksliniekiem ir ilgi jātrenējas, lai viņi varētu ideāli izpildīt dažādas darbības. Meistarklasē man nebija vienkārši izpildīt tās kustības, ko rādīja mākslinieks.
Sandra Brikmane, 9. klase
XXX
Skatoties pantomīma cirku, novēroju, ka aktieri ir ļoti talantīgi un spēj koncentrēties uz skatuves.
Arī es pamēģināju dažādas kustības. Man slikti padevās, jo man nesanāca diezgan labi parādīt žestus. Darot šo priekšnesumu, mans kaķis iekoda kājā, tā nav laba sajūta. Manuprāt, šis mākslas veids ir grūts, jo šeit jāizmanto mīmika, žesti un akrobātiskās spējas. Bija jauki iepazīties ar šādu mākslas veidu, paldies!
Dagmāra Midzene, 9. klase
XXX
Skatoties šo pantomīmas izrādi, man radās asociācijas par esošo situāciju, par cilvēku savstarpējām attiecībām – skaudību, savstarpējo sacenšanos, prieka radīšanu, mīlestību un sava laika piepildīšanu. Kad visi staigājam maskās un maz tiekamies klātienes sarunās, šī pantomīma lika aizdomāties par sevi pašu – tāpat kā mēs iemācāmies pārvaldīt priekšmetus, tāpat mums ir jāiemācās vadīt savas domas, attīstīt savu prātu un radīt laimes sajūtu. Katram laimes un prieka sajūta var būt sava, vienam pietiek ar mazu baloniņu, bet citam nepieciešams iespaidīgs gaisa balons.
Kustības mēģināju attēlot, sapratu, ka ir vajadzīgs treniņš un neatlaidība, lai sasniegtu tādu plastiku kā aktieriem. No pantomīmas māksliniekiem mums katram ir jāmācās, ka ar mīmikas un žestu palīdzību mēs varam veiksmīgāk viens ar otru sazināties.
Rēzija Kalniņa, 9. klase
XXX
Šis mākslas veids var likt saprast priekšnesuma izteikto domu un varoņu jūtas, neizmantojot vārdus.
Pantocirka izrāde un arī citi mēmie šovi, un mēmo šovu aktieri, kā tēls Misters Bīns, aktieri Čārlijs Čaplins un Būsters Keatons, pierāda, ka valoda nav vienīgais mūsu saziņas līdzeklis. Ar meistarklasē rādīto kustību atdarināšanu man klājās viegli, domāju, tas ir tāpēc, ka brīvajā laikā staipos.
Es apbrīnoju mīmus, jo priekšnesuma izpildītāji ar kustībām un mīmiku spēj attēlot neesošus priekšmetus un attēlot jūtas, notikumus, neko nesakot.
Zaiga Raubišķe, 9. klase
XXX
Šī izrāde bija pārsteigumu pilna. Skatoties uz šiem māksliniekiem, rodas iespaids, ka viņiem kājas un rokas ir no gumijas. Rodas sajūta, ka šo mākslinieku uzbūve nav tāda kā mums visiem, taču, protams, viņi ir tādi paši cilvēki kā mēs, taču, ieguldot lielu un smagu darbu, viņi ir panākuši apbrīnojamu lokanību.
Ar meistarklasē rādīto vingrinājumu attēlošanu man veicās interesanti. Viens vingrinājums man izdevās pilnībā, taču pie pārējiem vingrinājumiem vēl ir jāpiestrādā, lai tie sanāktu un izskatītos tikpat iespaidīgi, kā to rādīja cirka mākslinieks Valērijs Komisarenko.
Emīlija Ozoliņa, 9. klase
XXX
Es domāju, ka Pantocirks ir izrādes veids, kur viss ļoti ir akcentēts uz emociju izpaušanu ar mīmiku un stāstu attēlojumu ar visādām interesantām kustībām. Tas ir cirka un mīmikas apvienojums. Pantocirkā ir ļoti būtiski būt radošam. Pantocirks ir savdabīgs cirka veids, kas spēj ieinteresēt publiku.
Skatoties Pantocirku un meistarklasi, un mēģinot atveidot kustības, tas negāja ļoti viegli. Par brīnumu, man labāk padevās, sanāca lokamības vingrinājumi un kustības. Toties parastākie vingrinājumi, piemēram, Pantocirka solis jeb iešana un citi nesanāca tik labi, kā bija iecerēts.
Es domāju, ka šis mākslas veids ir ļoti sevišķs, savdabīgs, atšķirīgs ar daudz ko no citiem mākslas veidiem. Ja es mēģinātu un trenētos, es esmu drošs, ka es kļūtu daudz elastīgāks, lokanāks, un tas nenāktu par sliktu!
Ralfs Dāvids Dambrāns, 9. klase
XXX
Pantomīma ir ļoti savdabīgs skatuves mākslas veids, kas, manuprāt, ir piesaistošs tikai nelielai daļai sabiedrības, kurā mani viennozīmīgi nevar skaitīt.
Man personīgi šis mākslas veids nepatīk. Tas atgādina cirka un mēmā šova sajaukumu, savukārt ne cirks, ne spēle ”mēmais šovs” man nepatīk. Es dodu priekšroku priekšnesumiem, kurus var arī dzirdēt, piemēram, teātrim, koncertiem vai deju uzvedumiem.
Šis mākslas veids noteikti nav domāts visiem cilvēkiem, taču tas ir pašsaprotami, jo gaumes atšķiras.
Annija Faksa, 9. klase
XXX
Noskatījos cirka izrādi, tā bija brīnišķīga, un man tā ļoti patika! Bija smieklīgi un ļoti interesanti, un , manuprāt, šajā pandēmijas laikā tas ir tieši tas, kas mums visiem ir vajadzīgs, – pasmaidīt!
I.Kurnosenko, 8.a klase
XXX
Video ir ļoti interesants. Bieži likās, ka aktieri tiešām tur neredzamus priekšmetus. Arī lokanības triki ir ļoti iespaidīgi! Es pati māku pildīt rokas vilnīšus.
D.Gavare, 8.a klase
XXX
Cirka izrādē bija interesanta, smieklīga, un beigās varēja pavingrot!
E.Ivanovs, 8.a klase
XXX
Diezgan interesanta un neparasta izrāde. Nekad tādas neesmu skatījies. Diezgan grūti bija kaut ko saprast, bet nebija pavisam nesaprotami. Dažreiz pat brīnījos, kā viņi varēja vai tā saliekties mazā kastē, vai parādīt kaut ko bez vārdiem.
U.Koržeņevskis, 8.a klase
XXX
Pirms tam nekad nebiju interesējusies par tādu skatuves mākslas veidu kā pantomīma, tāpēc bija interesanti. Izrāde “PantoCirks” radīja diezgan savādu sajūtu, jo esmu pieradusi baudīt mums visiem ierastās teātru izrādes, kur notiekošais, emocijas, jūtas tiek izteiktas ar valodas palīdzību, bet šajā izrādē tika izmantoti pavisam citi paņēmieni – žesti, mīmika un plastiska ķermeņa kustības. Interesanti, ka arī šādā veidā es visu viegli spēju uztvert, saprast un izjust. Apbrīnoju mīmu (teātra mākslinieku) plastiskās ķermeņa kustības, skatoties no malas, izskatās, ka viņiem tas padodas ļoti viegli, bez piepūles, bet sevi nekādi nevaru iedomāties, esot tik lokanai.
Pateicoties šim video, uzzināju vairāk informācijas par pantomīmu – tapšanu un tās vēsturi, kā arī nedaudz no pantomīmas tehnikas.
Kristīne Ivanova, 12. klase
““Ziedoņa klases” interaktīvā nodarbība “Es un Imants Ziedonis “Dzirnakmeņos””
Drīz būs paskrējis gads, kopš pandēmija mūs nosēdinājusi ekrāna priekšā. Brīžiem šīs attālinātās mācības ir bijušas aizraujošas, bet brīžiem, neliegsimies, – nogurdinošas. Lai digitālajā ikdienā ienestu ko patiesi neierastu, skolotāja Lilija Zēberga mums, 12. klasei, 4. martā noorganizēja “Ziedoņa klases” interaktīvo nodarbību “Es un Imants Ziedonis “Dzirnakmeņos.””
Sākumā pat nevarējām iedomāties, kā viss notiks. Ko tad mēs darīsim? Bet notiekošais visus mūs aizrāva. Iesaistījāmies individuālajā un komandas darbā. Nodarbībā interaktīvās spēles veidā pārrunājām dokumentālajā filmā “Imants Ziedonis. “Dzirnakmeņi”.’’ redzēto, apmeklējām virtuālo Ziedoņa muzeju – Imanta Ziedoņa vasaras mājas Murjāņos, kur iepazinām noslēpumaino mājas iemītnieku, kurš vienmēr ir dzīvojis “Dzirnakmeņos” kopā ar Imantu Ziedoni un Ausmu Kantāni. Caur Imanta Ziedoņa prizmu tuvāk iepazinām arī savu personību. Vienatnē lasījām kādu no Ziedoņa literārajiem darbiem un veidojām savu pašportretu no jautājumiem, ko I. Ziedonis savā laikā uzdevis pats sev.
Protams, pandēmija ir liegusi ciemoties muzejā klātienē, taču tas mums nebija šķērslis justies kā ekskursijā un sajust šī pasākuma brīnišķīgās emocijas. Pateicoties virtuālajai E-Dzirnakmeņi tūrei, nokļuvām I. Ziedoņa un A. Kantānes apkārtnē, vasaras mājā, aplūkojām tās interjeru un tajā esošos priekšmetus, kas ceļojumu padarīja vēl iespaidīgāku. Jutāmies kā klātienē, tikai pataustīt nevarējām.
Kā pats I. Ziedonis ir rakstījis: ‘’Klausies, kā pasaulē klusi, cilvēks pēc cilvēka sauc.’’, tā jūtamies arī mēs tagad.
Tāpēc liels paldies fonda ‘’Viegli’’ darbiniekiem par burvīgo pasākumu! Tās patiesi bija radošas aktivitātes un jēgpilnas sarunas. Tikšanās vieta un laiks klases kolektīvam. Neatņemamas zināšanas un neaizmirstamas emocijas, pateicoties skolotājas radošumam un projektam “Latvijas skolas soma.”
(Kristīne Ivanova, 12. kl.)
XXX
Apmeklējot kāda rakstnieka muzeju, noteikti sanāks daudz labāk iepazīt to. Saistībā ar pašreizējo situāciju pasaulē mēs nevaram klātienē apmeklēt muzejus, tomēr Imanta Ziedoņa muzejs ir atradis tam risinājumu, tāpēc mums to izdevās apmeklēt virtuālajā vidē, kas sākumā šķita nedaudz dīvaini. Neparastā nodarbība manī izraisīja daudz pozitīvu emociju.
Vispirms mēs kopā izspēlējām spēli, kurā tika pārbaudītas mūsu zināšanas pēc filmas ‘’Dzirnakmeņi’’ noskatīšanās, un man bija liels prieks, ka es zināju gandrīz visas atbildes, jo Imants Ziedonis tiešām manī izraisa lielu interesi. Protams, bija aizraujoši pat virtuāli staigāt pa Imanta Ziedoņa muzeju, jo šī ēka vēl joprojām ir saglabājusies tāda, kādu to pagājušā gadsimta 70. gados uzcēla pēc dzejnieka un viņa sievas iecerēm. Staigājot pa istabām, radās sajūta, it kā kaut kur ir paslēpies pats rakstnieks, bet paslēpies bija tikai lācis Andrejs Upītis, kuru Imants Ziedonis bija uzdāvinājis savai sievai un ar kuru dzejniekam ir tik daudz piedzīvojumu un atmiņu. Šajā mājā īpašas sajūtas manī izraisīja guļamistaba, kurā bija ļoti daudz spēļu lāču, raisījās bērnības atmiņas, kurām ir ļoti liela nozīme manā dzīvē.
Galvenā atziņa, ko es ieguvu no šīs nodarbības, – lielākā vērtība dzīvē ir vide, kurā mēs dzīvojam. Tie ir cilvēki mums apkārt, ar kuriem ir jācenšas pavadīt arvien vairāk laika kopā, dziedot, dejojot vai vienkārši runājot, kā arī daba, kura ir jāmīl un jākopj, jo tieši daba dod mums enerģiju un iedvesmu darīt arvien vairāk.
(Oksana Minalto, 12. kl.)
XXX
Ziedoņa klase piedāvā mācību stundas, kurās bērniem un jauniešiem ir iespēja iepazīties ar Imanta Ziedoņa personību un daiļradi neierastā veidā. Tās ir nodarbības, kas nodrošina pieredzē balstītu mācīšanās procesu un visiem Ziedoņa darbu cienītājiem atklāj jaunas autora personības šķautnes. Arī manai klasei tika dota šāda iespēja atsvaidzināt zināšanas par Imantu Ziedoni, kā arī iegūt jaunu un noderīgu informāciju. Man patika mierīgā atmosfēra, kas bija jau pašā nodarbības sākumā, vadītāja bija ļoti jauka un sirsnīga, kā arī ļoti interesanti un viegli uztverami spēja mums nodot informāciju par Imantu Ziedoni.
Tikai tagad es sāku apzināties, cik Imants Ziedonis patiesībā ir spēcīga personība, man šķiet, viņš savu ‘’es’’ ir iepazinis no visām pusēm, reti kurš cilvēks spēj pateikt, ka simtprocentīgi sevi pazīst. Savās epifānijās dzejnieks visvairāk uzsver atziņu par cilvēku un cilvēka vietu sabiedrībā, kura ir tuva un nozīmīga arī man. Cilvēka piedzimšana – indivīda veidošanās sākums, šai domai pievienojas arī Ziedonis: „..pirms esi cilvēks, kurš ieņēmis savu vietu sabiedrībā, tev ir jāpiedzimst.’’
Laiks ir tas, ko cilvēks nespēj ietekmēt, ne arī mainīt. Šo laikmetu raksturo steiga. Mēs neprotam apstāties, nespējam paskatīties apkārt, lai ieraudzītu, cik skaista patiesībā ir šī pasaule, cik skaista ir mūsu pašu zemīte. Cilvēki dzīvo nemitīgā laika trūkumā, tāpēc reti pat nepamana, ka nodarījuši viens otram pāri un pazaudējuši savu individualitāti. ’’No malas viss ir labāk redzams: cilvēkiem pietrūkst vietas tāpēc, ka viņi steidzas. Tāpēc, ka steidzas, trūkst arī laika. Reizēm liekas, ka viņi skrien viens otram virsū tīšām. Tāpēc, kad man jāsteidzas, es nesteidzos,’’ – rakstīja Imants Ziedonis.
Ideja par Ziedoņa muzeja apskati internetā man šķiet ļoti oriģināla un atbilstoša šim laikam, kad nevaram to aplūkot klātienē. Pēc šīs nodarbības vēlreiz ‘’izstaigāju’’ muzeju, iedziļinājos katrā detaļā. Ļoti interesanta bija tapšanas vēsture, piemēram, kā dzejnieks šo vietu noskatīja, kā tapa jumts, par kuru inženieri šaubījās, par dzirnakmeņiem, kurus kolekcionēja Imants Ziedonis.
(Daniela Zjukova, 12. kl.)
Attālinātā koncertlekcija “Mūsu Maestro. Raimonds Pauls”
“Ļatvijas skolas somas” ietvaros 2021.gada janvārī, sagaidot Maestro R.Paula 85. jubileju, visām klasēm bija iespēja noskatīties SIA “Dzīvā skaņa” koncertlekcijas ierakstu. Noskaidrot vairāk par Latvijā vispopulārāko komponistu un interesantu personību mudināja dažādu mācību priekšmetu skolotāji: mūzikā, kolektīvajā muzicēšanā, sociālajās zinībās, literatūrā, klases stundās. Lekcijas organizatori skolēniem atsūtīja jautājumus, bet daži skolotāji veidoja savus uzdevumus, atbilstoši mācību priekšmeta tēmai, skolēnu vecumposmam. Ar saviem sagatavotajiem jautājumiem koleģiāli dalījās skolotāja S.Soroka.
Skolotājas L. Zēbergas rosināti, 10.a klases skolēni dalās savos iespaidos – lūk, dažādās atziņas pēc koncertlekcijas:
Par R.Paulu
Maestro – tāds ir viens, un viņa dāvāto mums neviens nespēs atņemt.
-Marina Okuņeva
Raimonds Pauls ir ļoti spilgta Latvijas un pasaules personība. Neskatoties uz viņa vecumu, viņš spēj paveikt burvīgas lietas. Mums visiem ar viņu jālepojas.
-Anda Bogoviča
Klausoties R.Paula atbildes uz jautājumiem, sejā paradījās smaids, viņa pozitīvisms un humora izjūta ir kaut kas fantastisks. Jauku atmosfēru radīja arī Rūta un Jānis ar savām iespaidīgajām balsīm un spēju tik plaši pastāstīt par Maestro.
-Laura Ozoliņa
Bija interesanti, izzinoši jautājumi, uz kuriem atbildēja pats Raimonds Pauls, jo varēja vairāk uzzināt par viņu un viedokli par dažādām tēmām, kā, piemēram, par mūsdienu jauniešiem vai vispār par jaunību utt.
Bija arī interesanti klausīties Rūtas un Jāņa interpretācijas.
-Ivita šlesere
Man ļoti patika skatīties “Mūsu Maestro Raimonds Pauls” un uzzināt kaut ko jaunu un interesantu par mūsu Raimondu Paulu. Es esmu laimīga par to, ka mums dod iespēju no mājām iepazīties ar tādām slavenībām.
-Anastasija Vorobjova
Par lekciju
Man prieks, ka mūsu skolai tika dota iespēja šādam video materiālam. Manuprāt, tā ir vesela bagātība – jauna informācija un iespaidi, jo ārpus mācībām šajā grūtajā laikā nekas nenotiek.
-Daniela Gramane
Šī koncertlekcija man sniedza vairāk informācijas par Raimondu Paulu, un tā tika pasniegta interesantā veidā. Man ļoti patika šie visi oriģinālu pārveidojumi nedaudz citā stilā un tie mazie knifiņi, kas deva odziņu klausījumam.
-Sindija Savicka
Man šī koncertlekcija nelikās ļoti interesenta, jo es arī mazākajās klasēs biju braucis uz koncertlekcijām un man tās īsti nekad nepatika.
-Armands Safonovs
Šī koncertlekcija bija ļoti interesanta un aizraujoša.
-Kristiāna un Lauris
Par mūziku
Spilgtākais varētu būt tas, ka mūsdienās ar mūziku var ļoti spēlēties, var mainīt tembrus, balsis, pievienot skaņas, un tas ir ļoti vērtīgi.
-Jānis Zemītis
Raimonds Pauls-izcils latviešu komponists, kuru pazīst ne tikai Latvijā, bet arī plašajā pasaulē. Man ļoti patīk R. Paula “Mēmā dziesma” Zigfrīda Muktupāvela izpildījumā. Lai top jaunas dziesmas, Maestro!
-Matīss Maksimovs
Mūsu maestro. Raimonds Pauls.
Skaties pārraidi un aizpildi tukšās vietas!
- Raimonda Paula mīļākā mācību stunda bija ……………………
- Viens no R. Paula klasesbiedriem bija ………………..
- Ar maestro dalību ir ierakstīti …………….. mūzikas albumi.
- Rūta un Jānis ierakstu studijā pārveido savu balsi trīs veidos : Jāņa balss skan kā ……………., bet Rūtas – kā …………….. un …………………..
- Pauls uzskata, ka mūsdienu jaunatnes priekšrocība ir tā, ka viņi ir ……………….
- Kopā ar mazmeitu R. Pauls bieži skatās ………………….
- Šogad janvārī Raimondam Paulam tika svinēta ….. gadu jubileja.
- Mūziku no kinofilmas “Vella kalpi” Rūta izdzied …………. stilā.
- Kopā ar simfonisko orķestri R. Paula kompozīciju “Portreti” izpilda jaunā, talantīgā vijolniece ……………. ………..
- Pauls ir romantiķis, viņš uzskata, ka labu dziesmu veido labs teksts kopā ar ……………….. melodiju.
- Brokastis R. Paulam saistās ar ………………, to viņš dzer ar ………….., bez ……………
- Paula hobijs ir ………………….
2020./2021. m. g. 1. semestrī visu klašu skolēniem bija iespēja izmantot Latvijas Kinematogrāfistu savienības projekta “Kino visiem un visur Latvijā” piedāvātās filmas.
Mācību stundās klātienē un attālināti skolēni noskatījās “Saule brauca debesīs”, “Zīļuks”, “Zelta zirgs”, “Mīkla par garo pupu”, “Pavasaris Vārnu ielā”, “Cilvēka bērns”, “Kaķīša dzirnavas”, “Vai viegli būt jaunam?”, “Jelgava 94”, “Puika”, “Vienīgā fotogrāfija”, “Es gribu redzēt rūķīšus” u.c. Skolotāju mudināti, diskutēja, atbildēja uz problēmjautājumiem, salīdzināja ar savu pieredzi un rakstīja arī atsauksmes. 10. klašu skolēni par filmām “Jelgava 94” un “Vai viegli būt jaunam?” reflektēja savā “Kultūras cilvēka dienasgrāmatā” un faktus izmantoja, rakstot argumentēto eseju.
Skolotāja Ingūna Ūbele
14. decembrī skolēniem atkal bija iespēja izmantot “Latvijas skolas somas”piedāvājumu – populārās Latvijas grupas “FRAMEST” koncertu tiešsaistē. Tika aicināti visi skolēni, kuriem tas bija kā mācību uzdevums un kuri dienas vidū jau bija brīvi no attālinātajām vai klātienes mācību stundām.
Jau iepriekš skolēni zināja, ka pasākums būs kā koncertstāsts – ar muzicēšanu un stāstījumu. Pirms klausīšanās mūzikas skolotāji audzēkņiem deva savus sagatavotos jautājumus, bet saņēmām uzdevumu arī no mūziķiem:
- Kuru komponista Zigmāra Liepiņa dziesmu izpildīja grupa?
- Cik komponista Raimonda Paula dziesmu koncertā izpildīja grupa “Framest”?
- Kurš reiz slavens estrādes dziedātājs pievienojas grupai dziesmā “Lai tik līst” ieraksta balsī?
- Koncertā skanēja kāda svešas tautas dziesma. Kuras tautas dziesma tā bija?
Skolotājiem šīs 40 minūtes bija kā skaists pirmssvētku sveiciens atzīmju izlikšanas laikā, bet ko saka paši skolēni? Audzinātāja I. Vaivode iesūtījusi savu audzēkņu pārdomas:
“Man šis koncerts likās aizraujošs, dungoju līdzi mūzikas ritmiem. Mākslinieki ļoti aizrāva savā sniegumā. Uzlabojās garastāvoklis. Bija ļoti interesanti uzzināt par Latvijas leģendām mūzikā. Jauki bija saklausīt džezu, jo tas man patīk. Paldies par jauko koncertu.”(Loreta Ščerbicka, 7.b)
“Manuprāt, koncerts bija interesants, jo tika izpildītas interesantas dziesmas.
Man patika tas, ka grupa tiešaistē izmantoja arī savu senu koncertu fragmentus un parādīja klipus. Grupa ļoti labi saskaņoja, kad kurš dziedās – nebija tā, ka katrs dziedāja pēc kārtas.
Man patika tas, ka tad, kad grupa dziedāja, viņi kustējās un mazliet dejoja, nevis stāvēja uz vietas. Koncerts neticami pagāja ātri.”(Alise Klidziņa, 7.b)
Paldies arī par iespēju pārējiem skolēniem noskatīties ieraksta video!
Skolotāja I.Ūbele
1.oktobrī 9.a klasei bija citāda audzināšanas stunda – pastaiga ar gidu pa pilsētas galveno ielu, atzīmējot savas pilsētas 350. Gadu. Projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros apskatījām arī Krustpils pili un pils torni.
Kāda ir pasākuma pievienotā vērtība mācību procesā?
Vēstures stundām – fakti par Krustpils veidošanos, satiksme senāk ar Jēkabpili, ebreju dzīve pilsētā, padomju laika notikumi, ievērojamu cilvēku dzīve un darbība
Literatūras un mākslas stundām – Ā.Elksnes dzeja, nostāsti pils pagrabos, I.Baltmanes dzīvesvieta un glezna, skati uz pilsētu no Krustpils pils torņa, emocijas ekskursijas laikā
Klases audzināšanas stundai – mūsu savstarpējās attiecības, emocijas, sevis un citu iepazīšana, savas pilsētas ievērojamu objektu apskate
Kāda bija skolēnu atgriezeniskā saite par piedzīvoto pasākumā?
“Mēs devāmies ekskursijā pa rudām, dzeltenām, sarkanām lapām piebirušu Rīgas ielu. Mēs uzzinājām par pilsētas nosaukuma rašanos, apskatījām vecās ēkas. Jūtu kontrasti bija apbrīnojami: varēja just skumjas par pils aplaupīšanu un priecāties par to, cik skaista un nostāstiem bagāta tā ir. ” (Ņikita)
“Manas izjūtas bija patīkamas, jo mēs bijām kopā visa klase. Man patika Krustpils pils pagrabos, tur bija iedegtas svecītes, kas radīja noslēpumainu atmosfēru. Man patika pils tornī, no turienes pavērās brīnišķīgs skats uz pilsētu. Tas bija tā vērts – kāpt tos sešus stāvus.” (Paula)
“Man palika atmiņā Krustpils pils, dažādas vecas lietas, gleznas, leģendas, Nitiša mašīna, gaisa balons. Jēkabpils ir ļoti skaista pilsēta.” (Artjoms)
“Man patika gides Līgas stāstītais. Ceļš līdz Krustpils pilij bija interesants. Pilī, izmantojot jaunās tehnoloģijas, mēs spēlējām spēli, atbildot uz jautājumiem par vēsturi. Viss bija brīnišķīgi. Paldies.” (Jūlija)
Klases audzinātāja S. Ozola
14.oktobrī 12. klases skolēni un audzinātāja projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros devās pārgājienā pa Rīgas ielu un apmeklēja Krustpils pili.
Neskatoties uz lietavām, izstaigājām un iepazinām Rīgas ielas likteni, uzzinājām, kas te dzīvoja, strādāja un mācījās namos, kuri vēl joprojām stalti stāv abpus ielām. Krustpils pilī iepazināmies ar pilsētas vēsturi, apmeklējām izstāžu zāli un pagrabu. Ekspozīcijās uzzinājām par pilsētas senatni, padomju gadiem, ievērojamākajiem cilvēkiem un viņu sasniegumiem, pārbaudot savas zināšanas, atbildējām uz interaktīvo testu jautājumiem.
Šī arī bija pirmā diena, kad, ievērojot noteiktos MK noteikumus, muzeju apmeklētājiem bija jālieto aizsargmaskas.
Klases audzinātāja L. Ozoliņa
15.oktobrī 2.a klases skolēni devās uz Krustpils pili projekta “Latvijas skolas soma” iervaros. Tur aplūkoja jauno ekspozīciju un ar interesi klausījās gides stāstījumā.
Viena no interesantākajām aktivitātēm bija lidošana gaisa balonā. Kāpēc Krustpils pilī ir gaisa balons? Tāpēc, ka Krustpilī ir dzimis pirmais latviešu balonlidotājs K.Skaubītis. Pirmo lidojumu ar gaisa balonu viņš veica savā dzimtajā pilsētā 1911.g. Sākotnēji mēģinājumi notika stāvā Daugavas krastā un nereti beidzās upes vidū. Skaubītis nav izmantojis lidgrozu, bet gan ar kāpšļiem turējies virvē, kas bija piestiprināta pie balona. Tieši tā arī mēs visi varējām nedaudz palidot.
Neaizmirstams notikums bija pils pagraba apmeklējums. Daži bērni pat ieraudzīja kādu siluetu un dzirdēja dīvainus klaudzējienus un dobjas skaņas. Tā noteikti bija Brūnā dāma.
Pils apmeklējuma izskaņā uzkāpām tornī. Vērojām skaisto rudens ainavu un pārsteidzošo panorāmu.
Klasē veidojām mini pils ekspozīciju un atcerējāmies, pārrunājām un rakstījām par piedzīvoto Krustpils pilī.
Skolotāja K.Aukmane
15. oktobrī 5.a klases skolēni un audzinātāja projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros devās pārgājienā pa Jēkabpils pilsētas labo krastu. Pirms pārgājiena klases stundās pārrrunājām par Jēkabpils pilsētas attīstību 350 gados, noskaidrojām Jēkabpils ievērojamākos cilvēkus un Goda pilsoņus. Vēstures muzejā iepazināmies ar pilsētas vēsturi, apmeklējām izstāžu zāli Krustpils pilī. Ļoti bagātīga bija ekspozīcija par pilsētas senatni, padomju gadiem un mūsdienām. Uzkāpām pils tornī, no tā augstumiem vērojām darbīgo pilsētas ikdienu.
Klases audzinātāja L.Krūmiņa
Pirmās rudens nedēļas, un mēs, 10. a klases skolēni, devāmies uz Līvāniem projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros. Jaunais mācību gads mums iesākās ne tikai ar jaunu mācību programmu, bet arī ar jauniem piedzīvojumiem. Saulaino un labiem mirkļiem bagāto ekskursiju mums finansēja Skolas Somas projekts.
Stikla muzejs bija mūsu ekskursijas pirmā pieturvieta. Atrodas tuvu, bet nekad neesmu tur bijusi. Mani pārsteidza muzeja attīstības līmenis: jaunas tehnoloģijas, gaišas telpas ar labu apgaismojumu. Viena no muzeja darbiniecēm mums iedeva bezvadu austiņas, varēja klausīties Līvānu balsis: Līvānu grupu ieskaņotos skaņdarbus, Annas Rancānes dzeju. Klausoties man iepatikās viens teiciens „latgaliskais latviskums”. Latgale ir daļa no Latvijas, un neviens cits kā mēs paši – nevaram Latgali aizmirst!
Līvānu raksturs bija sajūtams uz ielām un cilvēkos. Garāmgājēji ļoti steidzās, kurš gan no mums nesteidzas? Bet cilvēku acīs neredzēju neapmierinātību, līvānieši iet ar gaišām domām un prātu. Domāju, ka viss viņiem izdosies!
Līvāni bija man jauns atklājums. Es saskatīju tur sirsnīgus cilvēkus, spēcīgu valodu un lielu mīlestību pret savu valsti un kultūru.
Marina Okuņeva 10.a
Manuprāt, katra Latvijas pilsēta pieder Latvijai, dažādi apliecinot savu piederību. Arī Līvāniem ir sava identitāte.
Es domāju, ka Līvāni ir tūrisma pilsēta, visvairāk pateicoties stikla pūšanas darbnīcai, jo tā ir vienīgā vieta Latvijā, kur radīti mākslas darbi ar stikla pūšanas tehniku. Stikla pūtēju profesija ir ļoti reta visā pasaulē, un tas Līvānus padara par ļoti unikālu, iespējams, bieži apmeklētu pilsētu.
Liela nozīme Līvānu identitātē ir tās dažādajiem pa pilsētu izvietotajiem soliņiem. Tāpat kā Ventspili es atpazinu pēc tās govīm, tā Līvānus es atpazīšu pēc to unikālajiem soliņiem. Katram soliņam ir savs stāsts un sava doma.
Cauri Līvāniem stiepjas dzelzceļš un autoceļš, kuru izmanto daudzi, kas dodas uz Latgales pusi. Lai arī varētu likties, ka tas nozīmē to, ka Līvāni ir trokšņaina pilsēta, tā nav. Manuprāt, Līvāni ir ļoti mierīga pilsēta ar ļoti daudzām skaistām un sakoptām vietām, kurās var apstāties, pavērot dabu un klusumā un mierā iedziļināties savās domās.
Līvāni ir ļoti skaista, sakopta, unikāla un mierīga pilsēta. Ja kāds tiešām vēlas kavēties pārdomās un pavērot skaistos Dubnas un Daugavas skatus, Līvānos ir daudz vietu, lai to izdarītu.
Krista Višņevska 10.a
13.un 14.oktobrī „Latvijas Skolas somas” ietvaros 1.- 4. klases skolēni piedalījās mākslinieces Daigas Kaufmanes mākslas studijas nodarbībā „Glezniecība tradicionāli un netradicionāli.” To varētu saukt par dabas un mākslas saistījumu latviskajā pasaules uztverē.
Radošajā procesā skolēni izmēģināja netradicionālu glezniecības tehniku. Eksperimentējot salīdzināja, kā ir strādāt ar krāsām, smiltīm un citiem dabas materiāliem. Iepazina Latvijas mākslas labākos paraugus – A. Baušķenieka, M. Rotko, V. Purvīša, J. Rozentāla u.c. darbus.
Kad katrs pabeidza savu darbiņu, visi kopā veidoja kolektīvo gleznu ar krāsainajām smiltīm uz melna audekla. Kopdarba beigās katrs stāstīja, ko saskata abstraktajā veidojumā. Tas bija interesanti!
Kāda ir nodarbības pievienotā vērtība? Karjeras mācība – arī māksliniekam jāiegulda liels darbs, gan sagatavojot materiālus, gan radot. Arī mākslas pamatā ir disciplīna – jāievēro klusums. Skolēniem bija prieks par savu pacietīgo radošo darbu.
Pedagoģiski ļoti pārdomāta nodarbība. Vairāki skolēni izteica vēlmi arī mājās veidot līdzīgas glezniņas. Skolotājas, kuras piedalījās nodarbībā, redzēto izmantoja savās stundās citās klasēs, kā piemēru minot šo pasākumu (piem., 5. kl. skolotāja Inita Beinaroviča literatūrā par pašdisciplīnu, radot un uztverot mākslas darbu).
Skolotāja Ingūna Ūbele
Paspējām ielēkt pēdējā vagonā…
Mēs, 11.b klase, braucienu uz teātri bijām plānojuši jau sen. Biļetes rezervētas, izpirktas, personalizētas… Autobuss sarunāts. Nu tik brauksim!
8. oktobra rīts solīja jauku dienu. Bet – pirmais pārsteigums. Klases audzinātājai stundu pirms izbraukšanas piezvanīja no Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes (tas bija mūsu ekskursijas pirmais pieturas punkts) un atteica uzņemšanu, jo iepriekšējās dienas pēcpusdienā LU nolemts nekādas ekskursijas fakultātēs neuzņemt, jo izplatās COVID… Ko nu? Nekā traģiska! Kāpjam autobusā un braucam uz Likteņdārzu!
Tā kā vairums skolēnu šo vietu jau kādreiz ir apmeklējuši, bija interesanti vērot, kas šeit, totalitārajos režīmos cietušo un bojāgājušo piemiņas vietā, ir mainījies kopš pēdējās apmeklējuma reizes. Ir uzcelta skatu terase, izbūvēts bērnu un jauniešu radošais laukums. Bet darbi tur vēl joprojām rit pilnā sparā!
Otrā ekskursijas pieturvieta – Rīgas Kino muzejs. Tas atrodas Vecrīgā. Bijām pieteikuši nodarbību “Kādā valodā runā kino?”, un bija ļoti interesanti! Uzzinājām, kas ir mizanscēna, ka kino izmanto diaģētiskās un nediaģētiskas skaņas, ka ir dažādi kadra plāni, piemēram, ekstrēmais tuvplāns, tuvplāns, vidusplāns, kopplāns, ekstrēmais kopplāns, ka svarīgs ir kameras leņķis, gaisma un ēna, krāsas, kontrasti. Praktiskajā nodarbības daļā katra grupiņa veidoja savu “trilleri” jeb GIFu. Laiks pagāja nemanot! Iesakām arī citiem apmeklēt šo muzeju!
Tomēr ekskursijas kulminācija bija Dailes teātra apmeklējums. Skatījāmies laikmetīgu izrādi “Sidraba šķidrums”, kas tapusi sadarbībā ar teātra trupu KVADRIFRONS. Lai gan tā ir komēdija, tā provocē domāt par daudzām problēmām, par kurām ikdienā nav pieņemts skaļi runāt, bet tas nenozīmē, ka tās nepastāv. Izrāde cenšas noskaidrot – kā un vai iespējams rast saprašanos laikā, kad sabiedrībā saduras divas polarizētas pasaules. Šo izrādi neiesakām skatīties bērniem, tā ir “16+” izrāde. Tā kā teātra biļešu cenas pašlaik ir augstas, tad paldies projektam “Skolas soma”, ka šo izrādi varējām noskatīties par puscenu.
Kad jau devāmies mājup, uzzinājām, ka Jēkabpils dome ir nolēmusi no nākamās nedēļas aizliegt skolēnu ekskursijas. Paspējām ielēkt pēdējā vagonā!
Skolotāja S. Soroka
8.oktobrī projekta “Latvijas skolas soma ” ietvaros mēs, 7.b klases skolēni, devāmies pārgājienā pa Rīgas ielu uz Krustpils pili, Jēkabpils vēstures muzeju. Izzinošajā pastaigā pa Rīgas ielu mūs vadīja Jēkabpils vēstures muzeja gide Līga Keiša, mūsu skolas absolvente. Baudot skaisto rudens dienu, iepazināmies ar ievērojamākajām ēkām Rīgas ielā, arhitektūru, cilvēkiem un tradīcijām, bijām pārsteigti par ebreju skolu daudzumu senajā Krustpilī, patika stāsts arī par Krustpils un Jēkabpils veidošanos.
Krustpils pilī mums bija iespēja pabūt gan pils pagrabos un satikties ar Brūno dāmu, gan uzkāpt pils tornī, gan iepazīt ekspozīciju par Krustpils vēsturi.
Apskatījām vecticībnieku, kas ir bijuši izcili amatnieki, darbarīkus un iedzīvi, aplūkojām preces, ko ražojuši jēkabpilieši 19., 20.gs.,- mūzikas instrumentus, būvmateriālus un vējjakas, bet visvairāk priecājāmies par iespēju iesēsties Reiņa Nitiša auto sēdeklī, par iespēju iekāpt un pacelties gaisa balonā. Varējām pabūt arī par arheologu un izvilkt spaini ar kādu atradumu no izrakumu vietas, meitenes labprāt izmantoja iespēju pielaikot senās sēļu sievietes apģērbu.
Noslēgumā mēs nofotografējāmies pie Krustpils pils, bijām priecīgi gan par skaisto laiku, gan par iespēju izzināt savas pilsētas vēsturi, tradīcijas un cilvēkus. Izrādās, ka daudzi klases biedri Krustpils pilī nebija bijuši. Paldies par doto iespēju!
7.b klases skolēni
Projekta „Latvijas skolas soma” ietvaros mēs, Jēkabpils 3. vidusskolas 3.a klases skolēni, 7.oktobrī apmeklējām LVM dabas parku Tērvetē, kur rudens krāsotā un pasaku apvītajā mežā bija iespēja apvienot aktīvu atpūtu ar izzinošu mācību stundu Zaļajā klasē kopā ar vides izglītības speciālisti Ievu. Turp visus pa līkloču celiņiem aizvizināja zaļais vilcieniņš. Lielisks piedzīvojums!
Tā bija iespēja papildināt savas zināšanas dabas zinību jomā un padomāt, cik skaistā vietā – Latvijā – mēs dzīvojam un cik lieliski, ka apkārt ir daba, kas māca, iedvesmo, nomierina un sniedz arī atpūtas iespējas! Būt kopā, ieklausīties, sajust un piedzīvot.
Par redzēto un dzirdēto lai stāsta paši skolēni!
Dita: „Ieva bija kolosāla skolotāja! Es no viņas stāstītā uzzināju daudz ko jaunu. Man patika, ka varēja klausīties un skatīties daudz ko par dzīvniekiem. Es uzzināju, ka cauna ir mazs plēsējs. Es nezināju, ka ir tāds jenotsuns. Man patika galvaskausi! Jocīgi, ka dzenis groza čiekuru un ēd sēklas. Es redzēju trīssimtgadīga ozola celmu. Man tur ļoti patika, un es ieteiktu tur aizbraukt vēlreiz!”
Denija: „Es pirmo reizi dzīvē ieraudzīju bebra galvaskausu. Un uzzināju, ka dzenis dobumā ieliek čiekuru un tad ēd.”
Toms: „Es nezināju, ka pīles var perēt dzeņa iepriekšējā gada dobumā, kurš izkalts tuvu zemei. Es uzzināju, kādi zobi ir gaļēdājiem un kādi – augēdājiem. Pirmo reizi dzirdēju, ka jenotsunim ir brūnīgs kažoks. Es uzzināju, ka sermulis ir mazākais plēsējs Latvijā.”
Mārtiņš: „Es uzzināju, ka stirnu tēviņi nomet ragus un pa gadu uzaudzē jaunus. Ka tie ir pārnadži.”
Ervīns: „Es brīnījos, ka 300 gadus vecam ozolam ir tik liela ripa – diametrs. Nezināju, ka sīļi slēpj zīles pat 300 vietās! Es pirmo reizi pieskāros jenota kažokam.”
Anna: „Skolotāja Ieva mums stāstīja visvisādus brīnumus! Vāverei aste ir stūre un palīdz planēt no koka uz koku pat 10m attālumā. Uzzināju, ka dižpriedes diametrs ir 2,5 metri.”
Stefans: „ Es no Ievas sacītā uzzināju, kas ir dižozoli un kā skaita gadus kokiem.”
Gustavs: „Es nezināju, ka caunas ir tik lieli plēsēji.”
Edgars: „Es nezināju, ka bebrs ir zālēdājs un ka tas grauž, lai viņš varētu saīsināt zobu garumu, jo tie ātri aug.”
Daniels: „ Es uzzināju, ka jenotsuņi pārnēsā slimības. Un, ja tas sakož suni, noteikti jāved pie veterinārārsta.”
Estere: „Es iemācījos, ka bebra spalva ūdenī nemaz neizmirkst. Man bija iespēja pataustīt vilka ādu.”
Loreta: „Es nezināju, ka Latvijā ir tik mazi plēsēji. Pirmo reizi varēju pataustīt dažādu dzīvnieku kažokus.”
Ģirts: „ Es nezināju, ka dzenis ir koku dakteris. Man patika klausīties stāstos par gaļēdājiem un zālēdājiem.”
Adrija: „Uzzināju, ka bebrs ir nominēts par šī gada dzīvnieku un ka tam zobu dzeltenums ir saistīts ar dzelzi.”
Līga: „ Es pirmo reizi dzirdēju, ka zvēri tiek sadalīti grupās. Mēs aplūkojām 300 gadus vecu ozolu, un man tas likās pārsteidzoši.”
Aleksejs: „Mēs pētījām milzīgu veca koka stumbru, sīli, dzeni, lūsi, caunu, jenotsuni.”
Lana: „Es Zaļajā klasē iemācījos daudz ko jaunu. Man bija iespēja pataustīt mežacūkas spalvas. Un uzzināju, kas tie tādi dižkoki.”
Gatis: „Es uzzināju, ka bebram ir skaļa balss un sesks, lai atbaidītu ienaidnieku, mēdz palaist smirdīgu smaku.”
Miķelis: „Man patika aplūkot celmus, aplūkot plēsēju pēdas. Daba ir tik daudzveidīga un dažāda. Koki ir liela vērtība!”
Renards: „Pavasarī dzenis ir skaļš, lai pievērstu dzeņu mātītes uzmanību. Tā dabā ir iekārtots.”
Elza: ”Mani pārsteidza, ka dzenis prot dobuma caurumā grozīt čiekuru un ēst sēkliņas. Man šķita, ka lapsa ir visēdājs, bet patiesībā tā nav! Man patika aplūkot augēdāju un plēsēju zobus. Paldies jaukajai stāstītājai!”
3. a klases audzinātāja Mārīte Viļuma
Uzsākot šo mācību gadu ‘’Latvijas skolas somas‘’ projekta ietvaros 7.a klases skolēni devās pārgājienā pa Jēkabpils pilsētu. Tā bija muzejpedagoģiskā nodarbība, kuru vadīja Jēkabpils vēstures muzeja gide Līga Keiša (mūsu skolas absolvente). Skolēni tika iepazīstināti ar Jēkabpils labā krasta pilsētas daļu – Krustpili – un tās vēsturi. Gides stāstījums bija par Rīgas ielas ievērojamākajām ēkām, to arhitektūru, cilvēkiem un tradīcijām, kas bija aktuālas pagājušā gadsimta sākumā un arī pavisam nesenā pagātnē.
Pārgājiena noslēgumā skolēni Jēkabpils galvenajā bibliotēkā izspēlēja interaktīvo spēli par Jēkabpils vēsturi un varēja paši pārbaudīt, ko pārgājiena laikā ir dzirdējuši un jaunu uzzinājuši.
Skolēni pateicas projektam ‘’Latvijas skolas soma’’ par piedāvāto iespēju vairāk iepazīt savas dzimtās pilsētas vēsturi.
Klases audzinātāja Santa Svile
28.septembrī 8.a klase devās rudens ekskursijā uz Daugavpils skrošu rūpnīcu (projekts “Latvijas skolas soma”). Iesakām gan pamatskolēniem, gan vidusskolēniem.
Citāti no skolēnu vēstījuma ”Ekskursija rudenī”:
„Agrā rudens rītā mēs devāmies braucienā uz trīs interesantām vietām Daugavpilī.
Pirmā pietura bija “DSR” jeb Daugavpils skrošu rūpnīca. Gids stāstīja, ka vietējie iedzīvotāji to nezina, jo “DSR” viņiem ir rajons vecajā Daugavpils centrā. Ekskursija bija ļoti jautra, jo gids stāstīja jokus par rūpnīcu, kā visiem pazuda elektrība, jo skolotāja iedarbināja šujmašīnu, gribot iemācīt, kā to lietot. Stāstīja, kā viņš izjokoja apmeklētāju, sakot, ka izkausēto svinu tornī nogādājot spaiņiem, bet viens spainis sver simt trīsdesmit piecus kilogramus un var arī sacietēt, tāpēc ir jāsteidzas. Gids pastāstīja par “Andrjuhu”, kurš tur dara praktiski visu. Skrošu rūpnīcā bija ļoti forši, un es tur labprāt dotos vēlreiz.”
8.a klases skolnieks J. Žagars.
„Pirmā vieta, uz kurieni mēs braucam, bija Skrošu rūpnīca. Uz turieni mūs pavadīja ļoti patīkams gids Pāvels. Viņš mums pastāstīja par to, kā ražo skrotis un kāda veida skrotis. Mums sanāca mazliet apgūt fiziku un ķīmiju. Nodarbības beigās bija iespēja pašiem pašaudīties ar gaisa pistolēm. Šī ekskursija man likās ļoti aizraujoša. Man patika, ka mēs braucām viena klase. Mēs visas ekskursijas laikā izturējāmies viens pret otru labi, bijām viens kopīgs kolektīvs .”Tarzānā” mēs viens otram padevām roku un palīdzējām iziet gaisa trases. Skrošu rūpnīcā mēs viens otru atbalstījām šaušanā. Man prieks par savu klasi! Šī diena bija viens lielisks piedzīvojums.”
8.a klases skolniece R. Vītola.
25.septembrī 4.c klase devās rudens izbraucienā uz Ērgļiem. Pēc neilga brauciena komfortablā Sporta skolas autobusā mēs izmēģinājām savas sportiskās prasmes Braku takās. Iemācījāmies aplikt drošības aprīkojumu, piestiprināt karabīnes un iziet dažādas grūtības trases posmus. Lai arī sākumā bija mazliet bailīgi un reizēm nebija saprotams, kā tikt līdz nākamajai platformai, kopīgiem spēkiem tas izdevās.
Bijām nopelnījuši pusdienas, tāpēc pie ugunskura varējām uzcept skolas ēdnīcā iedotās desiņas un arī apēst līdzi paņemtos gardumus. Paldies Raivim par glīti izceptām desiņām!
Projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros bijām izvēlējušies apmeklēt kādu kultūrvēsturisku vietu brīvā dabā. Devāmies uz Braku mājām, kur mūs sagaidīja gids un pastāstīja par rakstnieku R.Blaumani. Mazliet mēģinājām izspēlēt teātri, iejūtoties pasaku lugas “Velniņi” tēlos, bet nekas labs nesanāca, jo vēl jāiemācas muzejā uzvesties. Apskatījām vecās ēkas un iejutāmies senās lauku sētas atmosfērā. Izstaigājot Braku mājas, rodas reālāks priekšstats par sadzīves lietām, darbarīkiem un darbiem 19. gs.
Skolēnu atsauksmes:
“Es iemācījos, kas notika senos laikos.” (Olīvija)
“Es uzzināju par R.Blaumaņa dzīvi. ” (Katrīna)
“Es redzēju grāmatas, kuras bija lasījis R.Blaumanis.” (Elizabete)
Tālāk mūsu ceļš veda uz Madonu, kur karameļu darbnīcā mācījāmies pagatavot zemeņu karameles. Tas bija labs cienasts, ko aizvest uz mājām. Pa ceļam vēl izkāpām pie Aronas pilskalna, kur ir labierīkots avots ar garšīgu ūdeni.
Rudens mūs lutināja ar brīnišķīgu, saulainu laiku un skaistiem dabas skatiem, bet kā negaisa mākonis bija mūsu uzvedība, kas nedaudz sabojāja prieku par klases ekskursiju.
4.c klase un audzinātāja S.Vecumniece
21. septembrī Jēkabpils 3. vidusskolā viesojās Jura Babra leļļu teātris TIMS. 1.a, 1.b, 2.a, 3.b klases skolēni noskatījās muzikālu izrādi “Ceļojums”, kurā atraktīvie vadītāji veda kopā ar tēliem: košo vārnu, jestro pērtiķi, lapsu kūmiņu un citiem.
Pirms pasākuma klases stundās audzinātājas stāstīja par vērtībām, mācīja pieklājību un laipnību savstarpējās attiecībās. Pārrunāja, kas ir koncerts, kas ir leļļu teātris, kā jāuzvedas pasākuma laikā.
Skolēni ar prieku iesaistījās muzikāli audzinošajā izrādē: dziedāja, vingroja, atbildēja uz jautājumiem. Jaunākā skolas vecuma bērniem izrāde patika. Labais kontakts ar publiku bērnus atraisīja.
Redzēto pārrunāja mācību stundā. Pēc izrādes, mūzikas iedvesmoti, vairāki skolēni nolēma palikt uz tautu deju pulciņa nodarbībām un, iespējams, apmeklēt tās turpmāk.
Ingūna Ūbele
Šī gada 18.septembrī tika atzīmēta Olimpiskā diena. 11.a klase projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros devās aizraujošā ekskursijā uz Daugavpili, kurā ne tikai uzzināja ko jaunu, bet arī nodarbojās ar sportiskām aktivitātēm. Sākumā apskatīja Daugavpils skrošu rūpnīcu, interesantā gida stastījumā. Šobrīd rūpnīcā skrotis veido tikai vienu reizi gadā, lai neveidotu lielu gaisa piesārņojumu pilsētā.
Vēlāk devāmies adrenalīnu radošos piedzīvojumos Tarzānā, kur daži arī pārvarēja savas bailes no augstuma. Pēc tādas adrenalīna devas braucām uz Marka Rotko centru, kur apskatījām vērtīgās gleznas, uzzinājām vairāk par Marka Rotko dzīvi un darbu nozīmi. Apskatījām arī citu mākslinieku darbus. Mājās devāmies noguruši, taču priecīgi.
11.a klases skolniece Evelīna Garkalne
Šogad 15.septembrī Jēkabpils 3. vidusskolas 10.b klase projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros devās uz Cēsīm.
Cēsu muižas klētī vērojām unikālu izstādi “Multimediju performance SIMBOLISMS”, kurā jaunās krāsās, skaņās, dzejas ritmu pavadījumā un kustībās parādīti daudzi spilgtākie latviešu vecmeistaru mākslas darbi.
Virtuālā animācijas uzvedumā redzami tādu latviešu vecmeistaru kā Jāņa Rozentāla, Vilhelma Purvīša, Johana Valtera, Pētera Kalves, Rūdolfa Pērles u.c. autoru darbi. Mūsdienīgiem tehnoloģiskajiem risinājumiem veidotā izstāde ir ļoti labs veids, kā iepazīt mūsdienīgus risinājumus mākslas popularizēšanai un iepazīstināt skolēnus ar mākslu.
Cēsu pils tornī vērojām vēl vienu multimediālu priekšnesumu – ”Cēsu pils stāsts”, kas ļāva piedzīvot aizraujošu vēstures stāstu, izdzīvojot un sajūtot seno laiku atmosfēru.
Šī skolēniem bija unikāla iespēja gandrīz kā klātienē atrasties telpā, kura mainās līdzi gadsimtiem, rekonstruējot notikumus, vēsturiskus faktus, pils interjera elementus un seno dienu ikdienas ritmu. 10.b klase ir gandarīti par redzēto un aicina arī citus interesentus apmeklēt Cēsis. Iespaidus skolēni apkopos rakstiski savā “Kultūras cilvēka dienasgrāmatā” (latviešu valoda un literatūra) un diskutēs par skaisto vizuālās mākslas stundās.
10.b klases audzinātāja Daina Eglīte
