6.c un 7.a klase Cēsu pilī – varenākajā viduslaiku Livonijas cietoksnī
Š.g. 23.maijā, projekta “Latvijas skolas soma” atbalstīti, devāmies mācību ekskursijā uz Cēsu pils kompleksu. Mūsu mērķis bija izzināt Latvijas un pasaules vēstures tematu “Livonija un viduslaiki”, bet vizuālajā mākslā – “Viduslaiku pils”.
Skolēni iepazinās ar Cēsu pili, kas ir ievērojamākā un vislabāk saglabātā viduslaiku pils Latvijā, kuras celtniecību ap 1214. gadu uzsāka Zobenbrāļu ordenis. Cēsu pils kompleksā skolēni apmeklēja Viduslaiku pili, tās Dienvidu tornī iekārtoto multimediālo ekspozīciju “Dzīve uz pulvermucas”, kas noslēpumainā un aizraujošā stāstā vēsta par 500 gadus tālu pagātni. Savukārt torņa pagrabā ierīkotajā cietumā bija iespēja izjust ieslodzīta cilvēka stāstu un lākturiem rokās izstaigāt pils šauros gaiteņus un kāpnes, apmeklēt viduslaiku pils virtuves dārzu un viduslaiku aktivitāšu laukumu.
Gida pavadībā skolēni iepazinās ar Cēsu jauno pili, tās vēstures un interjera ekspozīcijām, vēroja Cēsu pilsētas panorāmu no pils torņa. Emocionāls ir stāsts par Latvijas karogu, jo Cēsis ir Latvijas valsts karoga dzimtene un tā vēsture atspoguļota Latvijas karoga vēsturei veltītajā ekspozīcijā, kur aplūkojams muzeja dārgums – pirmais zināmais sarkanbaltsarkanais nacionālais karogs. Arheoloģiskie atradumi paplašināja jauniešu pieredzi par Latvijas vēsturi, dzīvi senajos laikos, kultūras mantojumu.
Kādi ir skolēnu ieguvumi?
Apguvām Latvijas vēstures lappuses aizraujošā veidā, izmantojām mūsdienu tehnoloģijas, iepazīstoties ar ekspozīcijām. Sapratām, ka muzejā ir aizraujoši. Atgriezušies skolā, skolēni rakstīja pārdomu darbu “mans ceļojums uz pili”, zīmēja savu sapņu pili, daļa – tieši Cēsu pili, pēc tam salīdzināja dažādus arhitektūras elementus, interjeru, krāsas un stilu, diskutēja.
Skolēnu atsauksmes:
“Ekskursija pa Viduslaiku pili deva priekšstatu par to, ka pils patiesībā bija diezgan tumša, ar daudzām šaurām, stāvām kāpnēm, labirintiem un tā sevī slēpj daudzu cilvēku likteņu notikumus un kara šausmas.”
“Cēsu jaunās pils interjers ir ļoti grezns- skaistas lustras, mēbeles.”
“Izmantotās tehnoloģijas ar cietumnieku, kas ieslodzīts pils pagrabā , lika justies kā īstenībā.”
“Man ļoti patika Latvijas karoga stāsts. Interesants ir paņēmiens, kad karogs ar digitālajiem rīkiem it kā plīv virs mūsu galvām.”
“Skats uz Cēsu pilsētu pavasarī no pils torņa ir ļoti skaists”.
“Jau pirmā sastapšanās ar pili, nokļūstot pils parks, kas raksturojas ar krāšņām maija krāsām un smaržām, kur mijas zilu neaizmirstulīšu un baltu mārpuķīšu paklāji, sniedz mieru un klusumu pilsētas centrā.”
“Pilī bija ļoti daudz senu un interesantu eksponātu. Bija ļoti interesanti. Aizraujoši bija doties uz veco pili ar lukturiem rokās.”
Informāciju apkopoja 6.c klases audzinātāja Iluta Randoha
Kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” teātra izrāde “Dzimusi vakardien” Latvijas Nacionālajā teātrī Jēkabpils 3. vidusskolas 12. klases skolēni apmeklēja amerikāņu rakstnieka, dramaturga, scenārista un režisora Garsona Kanina literārā darba “Dzimusi vakardien” skatuves versiju Latvijas Nacionālajā teātrī 11. maijā 2022. gada plkst. 19:00. Šī bija laba iespēja iepazīt Latvijas mākslas un kultūras norises.
Komēdija trīs gadu laikā tikusi izrādīta 1642 reizes, kas ir viens no rekordiem Amerikas teātra vēsturē. Izrādes darbības vieta un laiks- Vašingtona, tikko ir beidzies 2. pasaules karš. Tēmas, kas nodarbina šīs komēdijas varoņus, ir nopietnas un aktuālas arī šobrīd- par naudas sasaisti ar reālo pasauli, par tiem, kas “māk taisīt naudu” , par to kā nauda pazūd vēlmju un iegribu piepildīšanai, par drosmi nezaudēt pašcieņu un par to- kas ir drosme? -“Drosme ir darīt to, ko citiem pietrūkst drosmes darīt. Pat ja reizēm tas ir vienkārši stulbums.”
-“Jo vairāk naudas, jo mazāk sapratnes par realitāti.”
-“Kur nauda paliek? Pie kāda cita, kurš neskraida tai pakaļ kā skolas puišelis.”
– “Drosme ir nebaidīties no muļķiem.”
Latvijā izrāde iestudēta pēc vienošanās ar Concord Theatricals Samuel Frech. Tulkotāja Ieva Struka. Izrāde ir režisores Ināras Sluckas pirmā komēdija, kas tapusi ekstremālos apstākļos- covid laikā ar maskām uz sejas. Izrādes pirmizrāde ar skatītājiem 2021. gada 22. septembrī. Izrādes fragmentus iespējams noskatīties teātra repertuāra piedāvājumā, bet par biļešu iegādi Nacionālā teātra mājas lapā sadaļā “skolas soma” https://teatris.lv/biletes/latvijas-skolas-soma/
Skolēnu domas par izrādi:
– Teātra izrāde bija interesanta un mūsdienīga. Labs aktieru tēlojums.
– Izrāde lika aizdomāties par dzīves problēmām un par vērtībām.
– Patika teātra interjers: mēbeles, dekorācijas.
– Saistošs izrādes vizuālais noformējums- tērpi, skatuves scenogrāfija, dizaina elementi.
Informāciju sagatavoja 12.b klases audzinātāja Sarmīte Lapiņa.
12. maijā abas 10. klases devāmies mācību ekskursijā uz Daugavpils cietoksni (projekts “Latvijas skolas soma”). Izbraucienā tika apvienoti divi mācību priekšmeti: vēsture un sociālās zinātnes. Netradicionāli īstenojām tēmu “Mūsdienu sabiedrības attiecības ar vēsturi”.
Kāda ir pievienotā vērtība mācību procesā? Skolēni ieguva zināšanas un izpratni par Daugavpils cietoksni kā kultūrvēsturisko mantojumu. Daugavpils cietoksnis ir unikāls 19. gadsimta valsts nozīmes arhitektūras un kultūrvēstures piemineklis, pēdējais uzbūvētais bastionu tipa cietoksnis pasaulē, kas saglabājies līdz mūsdienām gandrīz neizmainīts.
Skolēni iegūtās zināšanas varēs izmantot mācību stundās, kā arī pārrunāt ģimenes lokā par redzēto un dzirdēto, kas saistīts ar Daugavpils cietoksni.
Daugavpils cietoksnī bija iespēja uzzināt interesantus faktus no Daugavpils cietokšņa vēstures (par cietokšņa celtniecības gaitu, slaveno 19. gadsimta cietokšņa garnizona kauju ar Napoleona armiju un citus interesantus faktus), apskatīt vēsturiskās cietokšņa ēkas un uzzināt, kāds ir bijis to sākotnējais pielietojums un kā tās pielāgo un izmanto mūsdienās. Metām skatu nākotnē – uzzinājām par cietokšņa turpmākajiem attīstības plāniem.
Klases audzinātāja Dace Boroduļina
Maija beigās 1. a klases skolēni kopā ar audzinātāju izmantoja iespēju projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros apmeklēt Jēkabpils Vēstures muzeju. Kāda izskatās pils, kas tajā dzīvoja, kuri ir ievērojamākie novadnieki – to gides stāstījumā varēja uzzināt un ieraudzīt. Skolēni tika iepazīstināti ar Krustpils pils un pilsētas vēsturi, bija iespēja klausīties par nozīmīgiem jēkabpiliešu sasniegumiem un arodiem, ko tie pieprata. Vēsturisko fotogrāfiju aplūkošana paplašināja skolēnu izpratni par vēstures līkločiem. Varēja izspēlēt interaktīvas spēles, aplūkot pils parka kokus un puķes. Iespēja vērot pilsētu no pils torņa. Saliedēt klases kolektīvu.
Skolēni par piedzīvoto un redzēto:
Agnese: “Es uzzināju, ka pilī bija milzīga ēdamzāle, kur ēda baroni. Gribētu pateikt paldies gidei Ievai. Viņa stāstīja interesantas lietas.”
Lita: “Es uzzināju pilī stāstu par Brūno dāmu. Pagrabā bija baisas izjūtas. Paldies gidei par jaunajām zināšanām.”
Renāte: “Man patika stāsts par Hercoga Jēkaba medībām un lūsi. Jauki, ka varējām kopā ar klasi lieliski pavadīt laiku.”
Enija Sv.: “Pilī patika senie darba instrumenti.”
Valters: “Man patika īstā sporta mašīna un man patika, ka projektors veidoja Daugavu un tā spīdēja uz grīdas. Interesanta likās stikla grīda, uz kuras var uzkāpt un tā nesaplīst.”
Melānija: “Es uzzināju, kādēļ mūsu pilsētas ģerbonī ir lūsis. Man patika aplūkot senās monētas.”
Uģis: “Mums bija iespēja pastāvēt uz pils balkoniņa un lūkoties pils dārzā uz strūklaku.”
Armīns: “Es nezināju, ka upe agrāk bija kā ļoti svarīgs transporta līdzeklis. Pa to pludināja arī baļķus.”
Renats: “Es uzzināju, ka agrāk bija 2 pilsētas, kamēr nebija tilta. Krustpils un Jēkabpils.”
Severīns: “Lieliska bija Reiņa Nitiša mašīna. Es pirmo reizi iegāju pils pagrabā.”
Jānis Reinis: “Es uzzināju, cik pils ir sena un cik daudz tajā ir noticis dažādu notikumu. Man patika instrumenti, ar kuriem pēta pili.”
Odrija: “Man patika gides stāstījums. Varēju uzzināt neticamas lietas par Krustpils pili. Man patika ieraudzīt lūša izbāzni. Un uzkāpjot tornī, es varēju redzēt ļoti tālu! Ieguvu jaunas zināšanas.”
Roberts P.: “Man interesants likās slepenais skapis, kurā vajadzēja slēpties cilvēkiem ilgu laiku. Man patika ūdens bumba.”
Melisa: “Nezināju, ka pilsētas cilvēks izgudroja gaisa balonu. Man patika pētīt vecus āmurus.”
Enija Latk.: “Man ļoti patika skapis, kurā varēja paslēpties no sliktiem cilvēkiem. Lielajā zālē bija skaisti griestu gleznojumi. To māksliniekiem bija grūti uzzīmēt.”
Artjoms: “Es uzzināju, ka bagāti cilvēki ēda lielos kabinetos vai ēdamzālēs. Man patika arheologu atradumi. Tās ir senas lietas. Tagad tās pilī var aplūkot.”
Gvido: “Man ļoti patika būt pagrabā – tur bija auksti un bailīgi! Es nekad nebiju bijis Krustpils pilī, tur bija ļoti skaisti iekšā un liela zāle ar milzīgu lustru.”
Lelde: “Man patika, ka varēju pārvarēt bailes un uzkāpt tornī. Patika stāsts par hercogu Jēkabu. Katrai telpai bija savs stāsts. Man patika tos klausīties.”
Mia: “Man patika stāsts, kā bagātie kungi smalki ēda. Pagrabā bija interesanti.“
Jānis: “Es neticu spokiem, bet man ļoti patika pagrabā. Es vēl redzēju seno Krievijas karogu.”
Toms: “Man ļoti patika apskatīt gaisa balonu. Pagrabā bija daudz sveču. Un tornī bija ilgi jākāpj, lai varētu apskatīt pilsētu no augšas.“
Paula: “Es uzzināju leģendu par Brūno dāmu. Man patika uzkāpt tornī. Es uzzināju, kas izgudroja gaisa balonu. Uzzināju, kas ir barons.“
Enija Liepn. :” Man patika aplūkot redzamos briežu ragus. Trepes pilī ir ļoti skaistas. Arī tornī. Bija iespēja aplūkot gleznu izstādi.”
Atsauksmes apkopoja klases audzinātāja Mārīte Viļuma
12.ab klases skolēni apmeklē Salaspils memoriālu.
Mācību gada izskaņā, 12. klašu skolēni devās mācību ekskursijā, kur viens no apskates objektiem bija Salaspils memoriāls. Tā ir vieta, kur II Pasaules kara laikā atradās vācu okupācijas režīma organizēta darba nometne. Jaukās gides Aijas Spuras vadībā nonācām līdz ieejas vārtiem, kur uzraksts lika aizdomāties par notikumiem, kuri te risinājušies kara laikā.
Memoriāla teritorijā atrodas vairākas skulptūru grupas, tāpat ir simboliski iezīmētas baraku atrašanās vietas. Bērnu barakas vietā skolēni nolika sarūpētos ziedus. Memoriālais ansamblis kā arhitektūras un dizaina objekts ir iekļauts Latvijas kultūras kanonā.
Skolēni emocionāli uztvēra metronomu, kurš atdarina cilvēka sirdspukstus. Kā atzīmēja gide, kamēr cilvēks ir dzīvs, kamēr pukst viņa sirds, vienmēr ir cerība.
Memoriāla apskati iesakām iekļaut mācību ekskursiju sarakstā, jo Ukrainas kara kontekstā daudz vienkāršāk, saprotamāk un personiskāk uztveram gan II Pasaules kara notikumus, gan Ukrainā notiekošo.
Sarunās ar skolēniem izskanēja doma, ka nekas tāds vairs nedrīkst atkārtoties!
Apkopoja skolotāja A. Vidējā
20.maijā Jēkabpils 3.vidusskolas 3.c un 4.b klase projekta “Skolas soma” ietvaros devās mācību ekskursijā uz Cēsu pili. Šajā ekskursijā vēl vairāk sajutām klases kolektīva saliedēšanos, jo tā bija pirmā lielā ekskursija visiem kopā. Paplašinājām savu zināšanu loku. Kā arī tika veicināta piederības sajūtas savai valstij.
Ekskursijas dalībniekiem visaizraujošākais un interesantākais likās projekcijas pils tornī par pils veidošanās un attīstības vēsturi. Ļoti emocionāla izvērtās nokāpšana pils pagraba cietumā – no pārsteiguma līdz izbīlim! Savukārt sveču lukturu nešana mūs pārnesa citā laika dimensijā, sajutāmies kā viduslaiku pils iemītnieki.
Iesakām gan pieaugušajiem, gan bērniem, gan jauniešiem doties ekskursijā uz Cēsu pili. Muzeja darbinieki ir izveidojuši to tik interesantu, ka nav garlaicīgi nevienu mirkli!
Skolotājas I.Kozule un I.Muša.
30.maijā Jēkabpils 3.vidusskolas 3.c klase projekta “Skolas soma” ietvaros apmeklēja Jēkabpils brīvdabas muzeju “Sēļu sēta”. Tur mēs uzzinājām daudz interesanta par seno sēļu dzīves ikdienu, veicamajiem darbiem. Varējām salīdzināt ar mūsdienu sadzīvi un darbošanos. Ekskursija veicināja arī piederības sajūtu savai pilsētai. Pārliecinājāmies, ka uz šo vietu varam vest savus ciemiņus, arī viņiem būs interesanti.
Vislielāko prieku skolēniem sagādāja seno spēļu izspēlēšana. Tur bija gan tik pazīstamā “Pirtiņa deg!”, gan pirmo reizi staigāšana ar garām koka kājām. Ekskursijas dalībniekiem ļoti patika, ka varēja izspēlēties pa visu plašo pagalmu, kā arī ielūkoties dzīvojamā mājā un visās senajās saimniecības ēkās katrs individuāli.
Jēkabpils brīvdabas muzejs “Sēļu sēta” ir lieliska vieta brīvā laika pavadīšanai gan lieliem, gan maziem, kā arī ciemiņu izklaidēšanai.
Skolotāja I.Kozule
Š.g. 19.maijā 8.c klase, pēc ceturtās mācību stundas, ar Latvijas Skolas Somas projekta atbalstu apmeklēja Krustpils pili. Cik skaisti! Iekš pagalms bija ļoti sakopts un tīrs.
Kāpšana pils tornī bija kā neliela fiziskā aktivitāte. No turienes pavērās brīnišķīgs skats, varēja redzēt visu plašo apkārtni.
Pēc tam devāmies uz pili. Iespaidu ļoti daudz! Uz klases audzinātājas jautājumu, kas mums paliek atmiņā pēc muzeja apmeklējuma, mūsu atbildes:
Man patika
- mūsu gide Līga. Cik interesanti viņa pastāstīja par pils vēsturi!
- pastaiga pilī, man bija interesanti uzzināt par barona Korfa ģimenes vēsturi.
- Es varēju redzēt dārzu un strūklaku.
- muzeja eksponāti.
- pils izkārtojums un telpu noformējums pēc restaurācijas.
- ka mēs varējām izmēģināt dažādas aktivitātes – paslēpties skapī, palidot ar gaisa balonu, pārbaudīt savas zināšanas par dažādām vēstures tēmām.
- ka mums bija laiks vēlreiz patstāvīgi izstaigāt pili.
P.S. Arī citām klasēm iesākām apmeklēt Krustpils pili, kura pēc restaurācijas ir kļuvusi greznāka, uzmanību un interesi piesaistošāka.
Apkopoja 8.c klases skolēni un audzinātāja.
Š.g. 23.maijā 1.b klase ar Latvijas Skolas Somas projekta atbalstu apmeklēja Jēkabpils Vēstures muzeja brīvdabas filiāli Sēļu Sēta. Gida pavadībā izpētītas senās ēkas, iztaustīti, izmēģināti senie darba rīki – malti graudi, izpētīti dzīvnieku kažoki, pabūts melnajā pirtī, klētī, smēdē. Interese liela bija par 220 gadu senajām dzirnavām, kurām var mainīt virzienu, ja vējš pūš no citas puses. Iepazināmies Amatu mājā ar ziepju gatavošanu. Izgatavojām skrubi, iesaiņojām, aiznesām mājās. Liela interese bija par koka figūru aktīvo laukumu – līdzsvara baļķi, koka zirgu, milžu čībām, zivju makšķerēšanu. Apbrīnojām senos kokus.
Saulīte, pavasaris, laipnie gidi darīja pasākumu neaizmirstamu! Izgatavojām skrubi.
Apkopoja skolotāja V.Rozentāle
Filma “Segvārds Vientulis” 10. b klasē
Š.g. 12.februārī vēstures un sociālās zinātnes stundās apguvām tēmu Patriotisms un nacionālā pašapziņa. Noskatījāmies Latvijas Kinomatogrāfistu savienības sarūpēto filmu “Segvārds Vientulis” projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros.
Skolēni guva zināšanas un izpratni par Pretošanās kustību Latvijā Otrā pasaules kara laikā.
“Segvārds Vientulis” ir režisora Normunda Puča 2014. gadā uzņemta inscenēta dokumentālā filma. Filma ir dokumentāls stāsts par Latvijas nacionālo partizānu organizācijas LTS(p)A izveidi Latgalē un tās vadītāja ar segvārdu “Vientulis” katoļu priestera Antona Juhņeviča likteni. Tā ir balstīta uz patiesiem notikumiem pēc padomju okupācijas varas atgriešanās Latgalē no 1944. gada vasaras līdz 1945. gada beigām.
Pēc filmas sarunās par redzēto, uzzināto, izjusto, līdzpārdzīvoto skolēni uzsvēra: kvalitatīva filma gan tehniski, gan tematiski , arī aktierspēle lieliska, sevišķi galvenās lomas atveidotājs – aktieris Varis Piņķis. Uzzināja un izprata, kāpēc Padomju okupācijas laikā radās nacionālās pretošanās kustības pret pastāvošo padomju varu.
Skolēni atzinīgi novērtēja, ka bija ietvertas vēsturiskās liecības/fakti par tā laika notikumiem, pozitīvi vērtēja aktierspēli, kā arī to, ka filma bija melnbaltais kino, tas palīdzēja labāk iejusties dramatisko notikumu gaitā.
Apkopoja skolotāja D.Boroduļina
„Gaisma pašu rokām”
Tuvojas februāris, senāk dēvēts arī par Sveču mēnesi, jo tieši šajā laikā mūsu senči gatavoja sveces. Kā tas notika? Kādus materiālus šim darbam izmantoja? To visu mums, Jēkabpils 3. vidusskolas 1. a klases skolēniem, bija iespēja izzināt muzejpedagoģiskajā programmā “Gaisma pašu rokām” projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros.
Nodarbības mērķis: ar aktīvu līdzdarbošanos sveču izgatavošanā veicināt skolēnu izpratni par latviešu tradīcijām un dzīvesveidu senatnē.
Nodarbības sākumā muzejpedagoģe Līga Keiša skolēnus iepazīstināja ar sveču gatavošanas vēsturi, Sveču dienas nozīmīgumu seno latviešu gada ritējumā un dažādu apgaismes ķermeņu nomaiņu to mitekļos. Lai veicinātu līdzdalību, skolēni tika aicināti minēt mīklas un atbildēt uz āķīgiem jautājumiem. Nodarbības otrajā daļā skolēniem bija iespēja izmēģināt roku sveču izgatavošanā. Nodarbība notika platformā zoom, pirms tās tika sagādāti materiāli, lai katrs varētu pagatavot vaska svecīti.
Skolēnu atsauksmes.
Enija: “Es uzzināju, ka sveces var arī pagatavot mērcējot to vairākas reizes parafīnā. Man patika muzeja skolotāja.”
Armīns: “Mums pastāstīja, ka sveces agrāk bija ļoti svarīgas, tās deva gaismu, svečturi bija arī ļoti svarīgi.”
Renats: “Es iemācījos, kā var pagatavot sveci no vaska. Tagad zinu, kurš ir sveču mēnesis.”
Toms: „Man patika minēt mīklas.“
Daniels: „Es pirmo reizi uztaisīju svecīti. Tas nebija grūti.“
Gvido: „Es iemācījos, kā senie latvieši taisīja gaismu. Man patika šis darbs. Paldies Līgai Keišai par nodarbību.“
Severīns: „Es iemācījos tīt, es iemācījos mīklas mīt!“
Jānis: Es iemācījos tīt sveces un mācījos uzmanīgi klausīties, kas jādara.“
Lelde: „Es uzzināju, ka katram mēnesim ir savs cits nosaukums. Man patika, ka stāstīja par Sēļu sētu. Es iemācījos, kas senos laikos radīja gaismu. Paldies!“
Roberts: „Es uzzināju, kā viegli pagatavot sveci un kādi izskatās svečturi. Man patika, ka bija mīklas.“
Matīss: „Es nezināju, kā sveci pagatavot, kādi izskatījiās seno laiku svečturi. Nezināju, ka no taukiem var pagatavot sveci.“
Lita: „Es uzzināju, ka sveces var taisīt no vaska. Šī stunda bija vērtīga, jo es skatījos prezentāciju par svecēm. Man patika taisīt sveci. Tagad es zināšu, ka februāris ir Sveču mēnesis.“
Agnese: „Man patika prezentācija. Man patika minēt mīklas un svečturi bija ļoti interesanti. Man patika klausīties stāstījumu.”
Valters: “Es uzzināju, kā tīt sveces. Vēl es uzzināju, ka sveces var gatavot tās mērcējot vaskā vai parafīnā. Paldies jaukajai skolotājai Līgai Keišai.”
Artjoms: “Es uzzināju, ka tad, kad nebija elektrības, daudz dedzināja sveces. Un kādas bija lampas.”
Renāte: “Mēs minējām mīklas, klausījāmies par svecēm.”
Odrija: “Es uzzināju, kā smaržo vasks. Man ļoti patika! Gribēšu vēl pagatavot šādas sveces.”
Jānis: “Es uzzināju, ka sveces gatavo no vaska. Es uzzināju, ka ir tāda Sveču diena.”
Apkopoja Mārīte Viļuma
Koncertlekcija “KOSMOSA BURVIS” 2021. gada novembrī
Vizuāli saistošā un vecumposmam atbilstīgā grupas FRAMEST izpildījumā 1.-7. klašu skolēni iepazina planētas, klausījās un dziedāja līdzi jaunas un zināmas dziesmas, izkustējās dinamiskajā pauzē. Lai labāk izprastu un lēnāk apgūtu jauno, saistošo informāciju, skolēni varēja video skatīties atkārtoti, to daudzi izmantoja.
Visiem patika dziesmas un tas, ka varēja darboties līdzi. Pozitīvi tika novērtēta arī informācija par planētām un zvaigznēm. Daži skolēni atklāja, ka viņiem vispār interesē planētas, Kosmoss. Sarunās pēc pasākuma klasesbiedri uzzināja viens otra intereses, domas, šī koncertlekcija atklāja ko jaunu arī par pašiem skolēniem. Izpildīja krustvārdu mīklu, demostrējot jauniegūtās zināšanas.
4. a klases skolēni rakstīja vēstuli Kosmosa burvim, ievērojot vēstules rakstīšanas un noformēšanas nosacījumus.
Sagatavoja Ingūna Ūbele
Latviešu filmas no „Skolas somas” – „Emīlija”, „Tizlenes” u.c.
2021./2022. m.g. I semestrī, izmantojot projektu „Latvijas skolas soma” mācību stundās iekļāvām Kinematogrāfistu savienības „Kino visiem un visur Latvijā” piedāvātās latviešu filmas un to fragmentus. Klases stundās, literatūrā, latviešu un angļu valodā, vēsturē, sociālajās zinībās skolēni skatījās gan dokumentālās, gan mākslas, gan animācijas filmas. Populārākās bija ‘Vienīgā fotogrāfija”, „Sprīdītis”, „Mērnieku laiki”, „Tālavas taurētājs”, „Vectēva medus”, „Londonas brīvdienas”, bet Ziemassvētku nedēļā – „Laimes lācis”, „Kalado”, „Ķekatnieki”, „Pirms aizmieg ūdeņi visi”. Ja redzētais bija ieinteresējis vai kāds skolēns nebija skolā, filmu varēja noskatīties mājās.
Kā īpašs baudījums decembra beigās bija jaunās latviešu mākslas filmas „Emīlija. Latvijas preses karaliene” (vidusskolai) un „Tizlenes” (visām 7., atsevišķām 8. un 9. klasēm).
Filmu „Tizlenes” iekļāvām tematā “Pieaugšana – sevis un savu spēju apzināšanās, problēmsituāciju risināšanas iespējas jauniešu vidū “. Tā bija vecumposmam atbilstoša saruna par vērtībām, pusaudžu problēmām, par saviem nākotnes sapņiem un to piepildījumu, par režisora ideju, galveno domu, viedokļa izteikšana. Nenoliedzami, kultūrpieredzes bagātināšana.
7.a klases skolēnu atziņas (skolotāja Sigita Siliņa):
- Mūsdienu jauniešu problēmas ir sarežģītākas un grūtāk risināmas.
- Klasēs arvien mazāk novērojama skolēnu šķirošana pēc kritērijiem – resns, tievs, stilīgs, populārs. Mūsdienās būtiskāka ir skolēna attieksme pret pārējiem klases biedriem.
- Klasē vairāk tiek cienīti skolēni, kuri labi mācās un nekavē stundas.
- Mūsdienu jauniešu vidū arvien vairāk nav pieņemamas dažādas atkarības – smēķēšana, alkohola lietošana. Tas nav stilīgi!
- Bija interesanti salīdzināt jauniešus toreiz un tagad – ģērbšanās stils, uzvedība. Interesanti likās “atmiņu klades” aizpildīšana, kas mūsdienu jauniešiem ir sociālie tīkli.
- Emocionāla šķita Sarmītes nonākšana līdz apziņai, ka tikai kopā ar īstiem draugiem un pilnīgi izprotot sevi un savas vēlmes, var dzīvē sasniegt savus mērķus.
8.b klases skolēni (skolotāja Inga Vaivode):
Filma man patika. Attēlo mūsdienu problēmas. Filma bija par meiteni, kura gribēja kļūt skaista un populāra, bet tas viņai ne visai izdevās. Mēģinot iegūt popularitāti, viņa sabojāja attiecības ar draugiem, ģimeni un klasi. Filmas beigās Sarmīte saprot, ka nebija slikti kļūt par “tizleni”, atrisina savas kļūdas. (Veronika)
Skatoties šo filmu, es sāku saprast vienu lietu-dzīve nevar būt tikpat laba kā filmā. Patika atziņa par bulciņu – āriene tev ir skaista, bet iekšēji – tukšums. Jāmīl sevi tādu, kāds tu esi. Netiecies pēc cilvēka, kurš ir tikai skaists. (Izabella)
Šī filma lika aizdomāties par to, ka mums ir tikai viena dzīve. Ja šo dzīvi dzīvosim tikai tādēļ, lai citiem patiktu, tas būtu skumji. (Terēze)
Man šī filma ļoti patika, jo filmā bija parādītas pusaudžu problēmas un arī to risinājums. Ļoti patika, kā Sarmīte beigās sasniedza visu, ko vēlējās, lai gan neviens viņai neticēja. Ceru, ka arī mani klasesbiedri kaut ko atcerēsies un liks aiz auss filmā atklātas atziņas. (Katrīna)
Man arī patika nobeigums, ka Sarmīte sasniedza savus mērķus, lai arī viņa nekļuva par aktrisi, bet kļuva par režisori. (Evelīna)
Šo filmu ieteiktu pusaudžiem, kuri nav pārliecināti par sevi un savu nākotni. (Sanija)
Man šī filma nepatika, jo tā domāta meitenēm. (Alekss)
Viena atziņa man likās ļoti patiesa – dzīve ir negodīga. Taču man likās, ka filma ir normāla. Arī zēni var paskatīties, lai nekļūtu par bulciņām ar tukšu vidu. (Adriāns)
9.b klases skolēnu secinājums (skolotāja Ligita Lejniece):
Marta Elīna Martinsone savā filmā parāda kādas klases dzīvi tūkstošgades mijā. Filmā atainotas jauniešu problēmas – sevis meklēšana, attiecības starp zēniem un meitenēm, bērnu no krieviski runājošām ģimenēm ienākšana latviešu skolās, pirmo tehnoloģiju izmantošana, sapratne starp vecākiem un tīņiem. Filmā daudz interesantu simbolu. Spraigs sižets. Labs jauniešu tēlojums. Filma lika padomāt – lai kādi būtu klases dzīves notikumi, klasesbiedri vienmēr ir un būs savējie.
Jaunākā latviešu mākslas filma “Emīlija. Latvijas preses karaliene” tika iekļauta vēstures un sociālās zinātnes, klases stundā, literatūrā un tehniskajā grafikā tematos „Dzimumu un sociālie stereotipi vesture”, “Jaunumi latviešu kultūrā un mākslā”, “Jūgendstila elementi filmā”.
Skolēni salīdzināja dzimumu un sociālo stereotipu attēlojumu 20. gs. 20.-30.gadu Latvijā un to, kādas izmaiņas notika 20. gs. gaitā. Paplašināja savu redzesloku un zināšanas vēsturē, literatūrā un izdevējdarbībā, kā arī kritisko domāšanu, lai objektīvi izvērtētu pagātnes notikumus un to pretrunas. Uzzināja par starpkaru Latvijas kultūras un politikas darbiniekiem, preses izdevumiem. Mākslas skolotāja vērsa skolēnu uzmanību uz filmā redzamajiem jūgendstila interjera un eksterjera rotājumiem, 20. gs. sākuma apģērbu, apaļskulptūru – strūklaku skvērā pie Operas u.c.
Pārrunās un atsūtītajās rakstiskajās atbildēs par redzēto skolēni uzsvēra mākslas filmas tehnisko izpildījumu un bagāto saturu, kā arī uzteica lielisko aktierspēli, sevišķi galvenās varones atveidotāju – aktrisi Gunu Zariņu. Skolēni atzīmēja, ka sievietei 20. gs sākumā bija daudz grūtāk iegūt atzinību un novērtējumu sabiedrībā nekā mūsdienās, Taču, visas pretrunas pārvarot, sievietes kļuva stipras un mērķtiecīgas personības. (skolotāja Dace Boroduļina).
12.b klases skolēnu iespaidi (skolotāja Sarmīte Lapiņa):
“Filma man ļoti patika. Aizrāva tās vizuālie efekti, pārdomātais sēriju ilgums un sižetu izkārtojums vienā sērijā. Arī vēsturiski viss virzījās pa laika līniju, kas bija interesanti, jo atsvaidzina zināšanas par notikumiem pagātnē. Uzzināju par preses vēsturi, cenzūru – man agrāk nelikās, ka varētu būt tik stingra vērtēšana, ko žurnālā likt un ko – nē. Arī galvenās varones Emīlijas dzīve mani aizrāva un lika pārdzīvot līdzi, īpaši, kad viss gāja uz beigām.”
Apkopoja skolotāja Ingūna Ūbele
„Ziemassvētku pasaka” ar grupu FRAMEST
2001./2002.m.g. I semestra noslēgumā atsevišķas mūsu skolas 4. – 6. klases bija izvēlējušās noklausīties profesionālās mūzikas grupas FRAMEST veidoto koncertlekciju „Ziemassvētku pasaka” projekta „Latvijas skolas soma” ietvaros. Tika aptverta gan mūzika, gan vizuālā māksla, gan literatūra. Skaistajā Salatēva namiņā pulcējās bērnišķīgi mīļie M.Stārastes pasaku tēli.
Mūzikas skolotāja I.Grudule uzsver pasākuma nozīmību: „Skolēni iepazīst, cik daudzveidīgas ir Ziemassvētku dziesmas, lekcijas laikā cenšas apgūt jaunas dziesmas. Koncertlekcija dod ieskatu, cik daudz mums ir pasaku par Ziemassvētkiem. Viena no tām ir F.T.A. Hofmaņa pasaka “Riekstkodis”. Ieklausoties P. Čaikovska brīnišķīgajā baletmūzikā, skolēni gūst kvalitatīvas klasiskās mūzikas pieredzi. Rodas priekšstats par baleta mākslu. Klausoties dziesmu vārdos, pilnveidojam dzejas asociatīvo uztveri. Mūzika un pasākuma noskaņa palīdzēja izjust svētku un kolektīva burvību. Pēc koncertlekcijas skolēni atzina, ka noteikti ieteiktu “Ziemassvētku pasaku” noskatīties arī citiem.
Dažas domas no 4.a klases skolēnu rakstītā:
“Man patika, ka pasakas beidzās labi.”
“Man patika, ka bija daudz skaistu, interesantu dziesmu.”
“Man ļoti patika. Un visvairāk patika dziedāšana.”
“Man patika, ka bija daudz priecīgas mūzikas.”
“Ļoti interesanta pasaka. Bija labi uzzināt, ko jaunu.”
“Man visvairāk patika pirmā pasaka.”
“Man patika, ka visām pasakām bija laimīgas beigas.”
“Man patika šī pasaka, jo esmu jau agrāk noskatījusies “Riekstkodi” un tas mani iepriecināja. Es iemācījos jaunas pasakas.”
“Man ļoti patika dziedāt.”
Apkopoja Ingūna Ūbele
Projekts “Skolas soma” mums, 9.c klases skolēniem, deva iespēju attālināti noskatīties režisora V. Sīļa un dramaturģiskā materiāla autora K. Krūmiņa kopdarbu – izrādi “Tikšanās vieta – Rīgas II teātris.”
Šo iestudējumu varētu nosaukt par ceļojumu laikā, jo skatītājs, pateicoties mūsdienu attīstītajām tehnoloģijām, var sekot līdzi tik svarīgam notikumam – Latvijas valsts dibināšanas sēdei. Tomēr izrāde katram ir atšķirīga, jo austiņās var pārslēgt četrus dažādus komentārus par notiekošo uz skatuves. Skatītājs gūst papildus informāciju par katru sēdes dalībnieku, viņa turpmāko politisko darbību un likteni.
Visu izrādes laiku skatītāju pavada jautājums par izvēlēm – “katrs mēs esam izdarīto un neizdarīto izvēļu kopums. Cik drosmīgi bija šie cilvēki, lai izdarītu tik liktenīgu izvēli – dibināt Latvijas valsti?” Ikviens var uzdot sev jautājumu, vai mēs vienmēr izdarām pareizo izvēli un kur paliek “neizvēles.”
Izrādē interesantā veidā tiek savienota pagātne ar šodienu, sasaistot Latvijas valsts dibināšanas sēdi ar katra skatītāja personīgo pieredzi.
9.c klases audzinātāja D.Vjakse.
Projekta “Skolas soma” ietvaros mums, 1. a klases skolēniem, 10.decembrī bija iespēja tiešsaistē no Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” lūkot muzikālu pasaku “Pēterītis un vilks”. Spēlēja Liepājas Simfoniskais orķestris. Mūs aicināja iepazīt vienu no simfoniskās mūzikas pasaules hitiem – krievu komponista Sergeja Prokofjeva muzikālo pasaku “Pēterītis un vilks”. Koncerta gaitā bērni mācījās saklausīt dažādu instrumentu skaņas un sasaistīt tās ar putnu un dzīvnieku tēliem skaņdarbā. Pēterīša tēmu izpildīja vīterojošie stīgu instrumenti, vilka tēmu izspēlēja mežragi, Pēterīša drauga putniņa vīterošanu attēloja flauta, pīles lomu – oboja, ar kaķa mīkstajām ķepām soļoja klarnete, bet vectētiņa viedo tēmu izspēlēja fagots.
Skolēnu atsauksmes.
Roberts B.: ”Es kaut ko tādu redzēju pirmo reizi. Man likās, ka rādīs teātri, bet tas bija kaut kas savādāks. Tur spēlēja daudz mūzikas instrumentu.”
Jānis Reinis: „Es tādu mūziku klausījos pirmo reizi. Es iemācījos jaunus instrumentus.”
Severīns: „Es dzirdēju jaunas muzikālas skaņas un es iemācījos, kā skan mežrags.”
Lelde: „Es pirmo reizi dzirdēju mežragu. Mani pārsteidza opītis. Tas skanēja interesanti!”
Lita: „Man patika uzzināt, kur paliks pīle. Man patika, ka Pēteris pievarēja vilku. Man nepatika, ka vilks apēda pīli. Man patika, ka pīle pēkšķēja vēderā.”
Paula: „Man patika pīle un vilks. Vilks tādēļ, ka norija pīli dzīvu un beigās tā atkal varēja būt kopā ar pārējiem.”
Daniels: „ Man patika, ka redzēju mūzikas instrumentu flautu. Un milzīgas bungas!”
Uģis: „ Skanēja mežragi, bungas, flauta. Patika, kā aktieris lasīja tekstu.”
Jānis: „ Mežrags skanēja skaisti.”
Armīns: „Es pētīju mūzikas instrumentus. Mežrags nebija nemaz tiks liels un vijole ir smalka.”
Toms: „Man patika izrāde. Bija skaļas un klusas skaņas. Bija arī īsas un garas skaņas.”
Artjoms: „ Man ļoti patika orķestris un mūzika. Cepures bija interesantas un vēl arī stāsts.”
Melānija: „ Man patika, ka tur bija vijole, jo es to arī spēlēju. Es zinu visu par vijoli!”
Renāte: „ Man patika lielās bungas.”
Gvido: „ Es nekad nebiju redzējis orķestri. Es par to brīnījos. Man patika mūzika.”
Valters: „Man patika klarnetes smalkās skaņas un vēl es uzzināju, ka ar vijoli var ļoti ātri spēlēt melodiju.”
Alekss: „ Man likās, ka mūzika ir ļoti skaļa.”
Enija Liepn.: „ Man patika skaļās bungas un mežragi.”
Enija Latk.: „ Es dzirdēju, kā skan flauta, vijole, bungas.”
Agnese: „Man patika, kā spēlēja instrumentus. Es uzzināju, kā spēlē vijoli.”
Skolēnu domas apkopoja klases audzinātāja Mārīte Viļuma.
Iespēja ceļot kopā ar klasi
Viss sākās ar agru rītu, kuru esam gaidījuši veselu gadu. Pateicoties projektam “Skolas soma,” mums šodien bija paredzēts pasākums uz kuģīša “Gulbis” netālu no Likteņdārza.
Bijām nedaudz uztraukušies, bet iekāpjot autobusā, sapratām, ka šī diena būs viena no labākajām šajā mācību gadā. Autobusā bija ļoti jautri. Spēlējām dažādas spēles un runājāmies. Laiks ceļā pagāja ļoti ātri. Lūk, esam jau Likteņdārzā, kur mūs Daugavas krastā gaidīja “Gulbis”.
Braucot ar kuģīti, vērojām pasakainu skaistumu. Koki bija dažādās krāsās. Zelta rudens taču! Dzirdējām interesanto gida stāstu par Koknesi, par Kokneses pilsdrupām. Mūzika starp gida runu… Atmosfēra bija vienreizēja! Arī laikapstākļi bija pārsteidzoši labi.
Ejot atpakaļ uz autobusu, mēs ar skolotāju apskatījām Likteņdārzā celiņu, kurš ticis izlikts no dažādu krāsu bruģakmeņiem, uz kuriem bija uzrakstīti cilvēku vārdi, kuri kādreiz jau apmeklējuši šo vietu. Arī te bija daudz skaistu vietu, kur gribējās nofotografēties kopā ar klasesbiedriem, jaukām atmiņām.
Bija ļoti aizraujoši būt kopā ar klasi! Ļoti skaisti un forši mirkļi no ekskursijas būs saglabājušies, gan no fotogrāfijās, gan mūsu atmiņās.
8.c klases skolēni un audzinātāja
5.b klases atvasara “Sēļu sētā”
Saulainā, siltā atvasaras piektdienā ( 10. septembrī) 5.b klases skolēni un audzinātāja apmeklēja Jēkabpils “Sēļu sētu.” Ar šo vietu var uzsākt izziņu par Sēlijas kultūrvēsturi.
Apskatījām un pēc gides stāstītā uzzinājām par 19. gs. Sēlijas vidēji turīga zemnieka lauku sētu, kurā ir dzīvojamā ēka, klētis, rija, pirts, lielās vējdzirnavas un kalve. Sevišķi zēniem interesanti bija aplūkot tvaika lokomobili un kuļammašīnu. Stiprākie izmēģināja arī smago ūdens spaiņu nešanu ar nēšiem. Pārsteidza visus iespēja saņemt gardumus balvā par fiziskām aktivitātēm pāros, vadoties pēc teritorijas kartes.
Skolēnu atgriezeniskā saite par piedzīvoto pasākumā: Patika process; Reāli redzēju vēsturiskas lietas, objektus (graudu novākšanas process, miltu smalcināšana, maizītes cepšana); Izjutu, esot ēkās un klausoties interesantajā gides stāstā, kā dzīvoja cilvēki 19. gs.; Patika izzinošās aktivitātes pāros; Pārsteidza cienasts ar saldajiem āboliem, kuri gatavojušies Sēļu sētas ābeļdārzā.
Atvasaras pēcpusdienā brīvā dabā vēl maltītē picas, pārrunas par redzēto un dzirdēto ar apņemšanos iepazīt citus objektus Jēkabpilī.
5.b klases audzinātāja Inita Beinaroviča
