26.maijā 2.b klase ar programmas “Latvijas skolas somas” atbalstu devās uz Krustpils pili.
Pilī gids pastāstīja par Jēkabpils vēsturi, pils vēsturi, barona Korfa dzimtu. Iepazīstināja ar slavenākajiem Jēkabpils novada pilsoņiem un viņu veikumu. Pagrabā meklēja Brūno dāmu.
Iepazināmies ar “karceri”, noklausījāmies ieslodzītā video stāstu. Uzkāpām pils tornī, papriecājāmies par pils dārzu no balkoniņa.
Skolēniem patika Nitiša auto modelis, gaisa balons, pols pagrabs. Daudz jauna uzzināja, klausījās ar interesi.
2.b klases audzinātāja V. Rozentāle
8.b – Likteņdārzā
Skaistā 25.maija dienā Jēkabpils 3. vidusskolas 8.b klase devās uz Koknesi, kur atrodas Latvijai tik ļoti nozīmīgais Likteņdārzs. Uz šo skaisto vietu devāmies, lai piedalītos izzinošā kultūrvēsturiskā nodarbībā ar aktīvu līdzdarbošanos “Izzini Likteņdārzu”.
Ierodoties satikām atsaucīgo un atbalstošo gidi Benitu, viņa mūs sadalīja 5 komandās un iedeva uzdevumus. Mēs ar kartes palīdzību pildījām dažādus Koknesi, Likteņdārzu, Latvijas vēsturi un personības izzinošus uzdevumus. Pildot uzdevumus arī iepazinām pašu Likteņdārzu, tā lielo teritoriju, daži no mums tur bija pirmo reizi. Noteikti iesakām citiem apmeklēt šo vietu ar gidi, jo viņa pastāstīts gan par Likteņdārzu, gan Koknesi. Ne tikai labi pavadīsiet laiku, pildot uzdevumus, bet arī lietderīgi, jo uzzināsiet tiešām daudz jauna.
Ko tad klasesbiedri saka par šo nodarbību:
Man patika Likteņdārzā, it īpaši tā daba un arī gide, kura skaidri paskaidroja mums, kas ir jādara. Kopā bija ļoti jautri pavadīt laiku un pildīt interesantus uzdevumus tik skaistā vietā kā Likteņdārzs, domāju braukšu uz turieni arī ar ģimeni. (Diāna Maigo)
Man patika uzdevumi, kuri mums tika iedoti, jo tie man atklāja kaut ko jaunu par Likteņdārzu un arī Latviju. Mūsu grupa diezgan labi sadarbojās un veiksmīgi veica visus uzdevumus. (Annija Vorobeca)
Izzinošā nodarbība bija ļoti interesanta, ar kartes palīdzību pildījām uzdevumus, daudz jauna uzzinājām par pašu Likteņdārzu, Daugavu un citiem objektiem Kokneses novadā. Likteņdārzs ir ļoti liels un skaists, tajā var ne tikai apgūt ko jaunu, bet arī atpūsties un baudīt dabu. (Markuss Kilbloks)
Liels paldies programmai “Latvijas skolas soma” un Nodibinājumam “Kokneses fonds” par iespēju izzināt Likteņdārzu, Latvijas vēsturi un kā klasei saliedēties, pildot interesantos uzdevumus!
8.b klases vārdā – audzinātāja Agnese Ozoliņa
3.a kuļ sviestu
25. maijā 3. a klases skolēni Jēkabpils Vēstures muzeja „Sēļu sētā” apmeklēja programmas „Latvijas skolas soma” kultūrvēstures izzināšanas nodarbības “Amatnieku darbi” un “Senās spēles”.
Skolēni vispirms noklausījās gides stāstījumu, tad izpētīja senās spēles un gāja rotaļās. Izjuta lauku māju gaisotni. Pēc tam paši kūla sviestu. Nodarbības beigās dzērām smaržīgu zāļu tēju un ēdām sviesta maizes. Tik labi garšoja!
Iesakām arī citiem apmeklēt šīs aktivitātes, jo bērniem radās izpratne par iepriekšējā gadsimta bērnu un jauniešu brīvā laika pavadīšanas veidiem un 19. gs. beigu vidēji turīga sēļu zemnieka saimniecību un ikdienas norisēm tajā. Skolēni uzzināja vecvārdus un darbarīku nosaukumus.
Skolēnu atgriezeniskā saite par piedzīvoto pasākumā:
Oskars: “Sākumā likās, ka nebūs interesanti, bet vēlāk gan viss patika.”
Roberts: “Vislabāk patika skraidīt pa teritoriju un meklēt kartiņas. “
Karīna: “Patika ēst pašdarināto sviestu ar maizi.”
Ralfs: “Man patika meklēt kartiņas.”
Ernests: “Man vislabāk patika ķert zivis ar magnētiem. “
Emīls: “Man patika meklēt kartiņas.”
Samanta: “Patika spēlēt senās spēles.”
Lauma: “Man ļoti garšoja pašu gatavotais sviests.”
Lauris un Ernests: “Man viss patika.”
Adrians: “Man patika meklēt kartiņas, ķert zivis un spēlēt spēles.”
Elīna: Man patika spēlēt spēli “Pirtiņa deg” un patika senais spēļu laukumiņš.”
Lūkass: “Man viss patika, vienīgi es nokritu, spēlējot spēli “Pirtiņa deg”.”
Loreta: “Man patika spēlēt spēli “Pirtiņa deg”.”
Marta: “Man patika ķert zivis ar magnētiem.”
Klases audzinātāja Sanita Stradiņa
11.a klase „Sēļu sētā”
23.05.2023. Jēkabpils 3. vidusskolas 11.a klase programmas „Latvijas skolas soma” ietvaros devās uz „Sēļu sētu”. Nodarbībā apvienojām vēstures mācību priekšmetu un sociālās zinības par tematu „Kultūrvēsturiskais mantojums”.
Daugavas kreisajā krastā, Jēkabpils pilsētas centrā, izvietojusies Jēkabpils Vēstures muzeja Brīvdabas nodaļa „Sēļu sēta”. Muzeja ekspozīciju veido sešas 19. gadsimta Augšzemes lauku celtnes – dzīvojamā māja, graudu klēts, mazā klēts, kalve, vējdzirnavas un pirts, apskatāmi arī Sēlijas novada vidēji turīga zemnieka 19. gadsimta darba rīki un sadzīves priekšmeti.
Muzejs atrodas parka teritorijā, kuru 19.gs.80-tajos gados stādījis Jakobštates lielākais uzņēmējs – alus darītājs A. Hikšteins. Jēkabpils Vēstures muzeja Brīvdabas nodaļa “Sēļu sēta” sākta veidot 1952. gadā, bet šo teritoriju muzejs pārņēma jau 1949. gadā.
Pirmā ēka, kas pārvesta uz “Sēļu sētu” ir klēts no Aknīstes apkārtnes “Skārdupēm” 1952. gadā. Pārējās ēkas pārvestas laikā no 1953. līdz 1958. gadam. “Sēļu sēta” ir iecienīts Jēkabpils pilsētas viesu tūrisma apskates objekts, klusa atpūtas vieta pilsētas iedzīvotājiem un sadziedāšanās, sadancošanās vieta dažādu Latvijas novadu folkloras kopu dalībniekiem.
Klase tika iepazīstināta ar senajām celtnēm un sadzīves priekšmetiem. Pēc ekskursijas pa teritoriju gide kopā ar skolēniem izspēlēja vairākas senās rotaļas. Pēc skolēnu emocijām un diskusējām klases stundā varēja noprast, ka rotaļas ļoti patika.
11.b klases audzinātājs Vilnis Vīksne
3.b Brīvdabas muzejā Sēļu sēta
Izmantojot programmu “Latvijas skolas soma”, 3.b klases skolēni 22. maijā apmeklēja Jēkabpils Vēstures muzeja Brīvdabas nodaļu Sēļu sēta. Skolēni iepazinās ar senajām Augšzemes lauku celtnēm – dzīvojamo māju, klēti, vējdzirnavām, kalvi un pirti. Interesanti un nepazīstami šķita daudzi senie sadzīves priekšmeti.
Skolēni piedalījās nodarbībā “Senās spēles”, lai caur spēlēm un rotaļām veicinātu izpratni par bērnu brīvā laika pavadīšanu 19.gs beigās. Skolēni labprāt staigāja ar ķekatām un koka klučiem, spēlēja atraktīvas spēles.
Ikviens saprata, ka arī mūsdienās ikdienā var izmantot senās spēles, lai interesanti un aizrautīgi pavadītu savu brīvo laiku.
Klases audzinātāja Silvija Ozoliņa
11.b klase “ Sēļu sētā”
20. maijā 11. b klase ar audzinātāju devās uz Jēkabpils Vēstures muzeja brīvdabas nodaļu „Sēļu sēta”, kur programmas „Latvijas skolas soma” ietvaros izspēlēja senās spēles un izmēģināja roku amatniecībā, izgatavojot ziepes.
Nodarbības iekļāvās tādos mācību priekšmetos kā vēsture un sociālās zinātnes I, tēma – “Kultūras un vēstures mantojums”.
Muzeja apmeklējuma laikā uzzinājām par sēļu zemnieka dzīvi 19. gs. Sēlijas novada lepnums ir cilvēki. Dažādos laikos novadā bijušas nozīmīgās personības. Jaunajā Amatu mājā varēja aplūkot fotosienu ar ievērojamākajiem sēļiem. Skolēniem bija iespēja aplūkot “Sēļu sētas” Amatu mājā ekspozīciju par Sēliju. Šī telpa ir veltīta vispārīgai informācijai par Sēliju, tās cilvēkiem un nozīmīgākajām kulturvēsturiskajām vietām, par sēļu zemnieka dzīvi 19. gs. Katrs skolēns mēģināja atcerēties noteiktu personības ieguldījumu Sēlijas un Latvijas kontekstā.
Skolēni ieguva pozitīvas emocijas spēlējot senās spēles, kā arī attīstīja prasmi komunicēt un savstarpēji sadarboties. Radošās darba prasmes attīstīja ziepju darbnīcā. Brīvdabas muzeja ekspozīciju un nodarbības iesakām jebkura vecuma bērniem un arī pieaugušajiem.
Klases audzinātāja Dace Boroduļina
4. klases Vienkoču parkā
Saulainā 19. maija rītā mēs, 4.a un 4.b klases skolēni kopā ar audzinātājām, devāmies uz Līgatni, lai ar programmas „Latvijas skolas soma” finansiālu atbalstu paviesotos Vienkoču parkā. Dodoties pa izziņu takām, varējām aplūkot vēsturisku muižu, dzirnavu, papīrfabrikas un citu ēku maketus, kokā grebtus Līgatnes mežos, pļavās un ūdeņos sastopamos dzīvniekus, kā arī vienkoču laivas.
Kokamatniecības muzejā, kas iekārtots kā senā darbnīca, no meistara stāstījuma uzzinājām, kā senie amatnieki izgatavoja dažādas no koka darinātas sadzīvē noderīgas lietas. Tie, kas vēlējās, varēja izmēģināt roku ēvelēšanā. Izpētījām vienkoču laivas tapšanas gaitu – no koka baļķa līdz kanoe laiviņai.
Lieliska un aizraujoša nodarbošanās bija senās rotaļlietas – dūceņa izgatavošana. Sākotnēji likās pavisam vienkārši – koka ripiņa uz aukliņas griežama, bet darbs prasīja uzmanību, pacietību un rūpību. Likt koka ripiņai rotēt un dūkt – vēl viena apgūstamā prasme, kas tik ātri rokā nedevās, bija nepieciešami vairāki mēģinājumi. Kā pastāstīja meistare, tad darbošanās ar dūceni attīsta koordināciju, tausti un veiklību. Noskaidrojām, ka Krustpils pusē šo seno rotaļlietu saukuši par švirksteni.
Pēc labi padarīta darba varējām aktīvi atpūsties no koka veidotā spēļlaukumā.
Klases audzinātāja Dina Vjakse
19. maijā 4.c klases skolēni un audzinātāja programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros devās uz Jēkabpils Vēstures muzeju, Krustpils pili.
Pils vārtu tornī apmeklējām tekstilmākslinieka Egila Rozenberga izstādi “GOBELĒNI”. Viņš ir viens no ievērojamākajiem latviešu tekstilmāksliniekiem. Viņa daiļradi raksturo ne tikai klasiskā gobelēna tradīcijas, bet arī laikmetīgi telpiskie risinājumi, jauktas tehnikas un oriģināli materiāli. No atjaunotā pils vārtu torņa skatu platformas vērojām Jēkabpils pilsētas panorāmu un skaisto skatu uz Daugavu.
Tad devāmies uz Ziepju darbnīcu. Nodarbības mērķis ir caur aktīvu līdzdarbošanos, veicināt dalībnieku izpratni par ziepju gatavošanas procesu un tā vēsturisko attīstību. Atraktīvā nodarbības vadītāja rosināja domāt, saprast kā radās ziepju nosaukums? Kad un kāpēc sāka ražot sintētiskās ziepes? Kādas mazgāšanās paražas ievēroja karaļi un augstmaņi senatnē?
Nodarbības otrajā daļā skolēni tika aicināti līdzdarboties ziepju gatavošanas procesā. Tās tiek gatavotas no dabīgiem materiāliem, sajaucot dažādus kaltētus augus un ziedus ar ziepju masu. Vislielākais prieks par to, ka katrs dalībnieks savas izgatavotās ziepes varēja paņemt līdzi.
Izzinošo un skaistiem mirkļiem bagāto ekskursiju finansēja programma “Latvijas Skolas soma”.
Iveta Grandāne
2.a un 2.b pa eposa Lāčplēsis vietām Lielvārdē
16. maijā Jēkabpils 3. vidusskolas 2. klašu skolēni programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros devās uz Andreja Pumpura Lielvārdes muzeju.
Skolēni uzzināja par Andreja Pumpura devumu latviešu identitātes veidošanā. Bija iespēja pārtapt par karavīru Andreju Pumpuru, cits iejutās latviešu tautas varoņa Lāčplēša tēlā un pierādīja savu spēku cīņā ar Tumšo bruņinieku. Savukārt meitenēm bija iespēja parādīt savas viscēlākās jūtas un tikumus – līdzīgi kā to savulaik darījusi Laimdota. Rezultātā – zināšanas par eposu „Lāčplēsis”, Andreju Pumpuru un arī gandarījums par azartiski pavadītu laiku.
Skolēnu atgriezeniskā saite par piedzīvoto pasākumā:
Lita: “Es uzzināju, kāpēc Lielvārdi sauc tā – tādēļ, ka tur dzīvoja cilvēki, kuriem pēc vārda nebija jāmeklē. Viņi bija lieli stāstītāji.”
Severīns: “Muzejā bija ļoti interesanti. Tur mums pastāstīja par Andreju Pumpuru.”
Paula: “Bērni spēlēja teātri un es biju skaņu režisore teātrī – spēlēju klavieres.”
Odrija: “Mēs tur spēlējām teātri, kur galvenie varoņi bija Lāčplēsis, Spīdola, Laimdota, Koknesis.”
Paula: “Tur bija daudz armijas formu, apbalvojumu un mēs redzējām, kā izskatījās Andrejs Pumpurs. Es viņu tēloju ludziņā.”
Lelde: ”Mums daudz stāstīja par senajiem laikiem.”
Jānis: “Andreja Pumpura Lielvārdes muzejā mums izstāstīja grāmatas saturu par Lāčplēsi, ko uzrakstīja Andrejs Pumpurs. Sākumā viņa grāmatu neviens nepirka.”
Jānis Reinis: “Tur es redzēju senlietas no Latvijas laika armijas. Un pagalmā bija akmens, kas sver 80 tonnas.”
Armīns: “Man ekskursijā patika uzzināt par Lāčplēsi, Koknesi. Lugā es biju Lāčplēsis. Man tas ļoti patika! “
Enija: “Muzejs bija lielisks! Tam bija divi stāvi. Es domāju, ka arī citiem to vajadzētu apmeklēt, jo ir interesanti spēlēt teātri!”
Gvido Rihards: ”Man patika senie ieroči un muzeja vadītāja. Es tur biju pirmo reizi un labprāt aizbrauktu tur vēlreiz ar ģimeni!”
Enija: “Es uzzināju, ka Lāčplēša spēks slēpās lāča ausīs!”
Artjoms: “Mums bija jauka gide un viņa ļoti priecīgi, laipni izstāstīja par eposu.”
Renats: “Muzejā bija interesanti, jo varēja pārģērbties un spēlēt teātri!”
Mia Elizabeta: “Mēs devāmies kopā ar 2. b klasi un tas bija jauki. Es daudz ko jaunu uzzināju un man patika, ka gide interesanti stāstīja par grāmatu.”
Uģis: “Šajā muzejā bija stāsts par cīņu starp labo un ļauno.”
2. a klases audzinātāja Mārīte Viļuma
15. maijā 4.c un 5.a klases skolēni un audzinātājas programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros devās uz “Likteņdārzu”.
Koknese jau no senseniem laikiem ir bijusi viens no krāšņākajiem un kultūrvēsturiski interesantākajiem Latvijas novadiem.
Likteņdārzs ir dabā veidots simbols tautas nemitīgai atjaunotnei un izaugsmei.
Likteņdārzā apvienojas izcila vides arhitektūra ar Kokneses pussalas dabas un Daugavas plūduma krāšņumu. Tautas dārzu veido ābeļu aleja un bruģakmens ceļš, kas ved uz ozolu sardzes ieskauto amfiteātri. No skatu terases paveras brīnišķīgs skats uz Daugavu un Kokneses baznīcu. Ikvienu sagaida Sirdsakmens un citi objekti.
Saulaino un labiem mirkļiem bagāto ekskursiju mums finansēja programma “Latvijas Skolas soma”.
Irita Muša, Iveta Grandāne
9. klases Turaidā ar “Latvijas skolas somu”
12. maijā 9. klašu skolēni devās plānotajā mācību braucienā uz Turaidas muzejrezervātu programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros.
Turaidas muzejrezervāta 57.86 ha lielā teritorija bagāta ar arheoloģijas, arhitektūras, vēstures un mākslas pieminekļiem, kuri stāsta par notikumiem vairāk nekā 1000 gadu garumā, sākot ar 10. gadsimtu. Vēlējāmies papildināt zināšanas Latvijas vēsturē, kultūrā un literatūrā. Klausījāmies gida stāstījumā leģendu par Turaidas Maiju, baudījām pastaigu pa Dainu kalnu, apmeklējām Gūtmaņu alu- Baltijas lielāko alu – grotu – senāko tūrisma objektu Latvijā, jo tieši šeit aizsākusies leģenda par Turaidas rozi.
Skolēnu atsauksmes:
Bija interesanti. Mēs daudz staigājām un apmeklējām Turaidas pili un rodeļu trasi, bobsleja trasi. Nostiprinājām zināšanas par lībiešiem. (Sintija)
Ekskursijā, manuprāt, vērtīgākais bija tas, ka mēs ar klasēm varējām jauki pavadīt laiku Siguldā, izmēģināt ko jaunu, apskatīt Turaidas pili, kura tika uzcelta 1214. gadā, apskatīt pilsētu, apskatīt Siguldas bobsleja trases, apmeklēt skaisto Gūtmaņu alu un uzkāpt kalna augšā, kā arī izmēģināt Tarzānu, ekskursija visiem patika, jo bija ļoti interesanta un aizraujoša, bija vēlme uzzināt kaut ko jaunu. (Roberts)
Ekskursija, pēc manām domām, bija jautra un noteikti neaizmirstama. Mēs sākām ar Turaidas pils apmeklēšanu, mums bija gids, kurš stāstīja par dzīvošanu tajos laikos. Pēc pils apmeklējuma devāmies iziet bobsleja trasi, ceļš bija garš un diezgan pagrūts, bet bija interesanti iedomāties, kā cilvēki ir braukuši sacensībās pa šādiem ceļiem. (Viktorija)
Šis izbrauciens bija lieliska iespēja atpūsties no ikdienas steigas. Siguldā biju pirmo reizi. Radās daudz labu iespaidu par šo pilsētu. Iespaidīga ekskursija bija pa bobsleja trasi. Jautrs un ātrs izbrauciens bija rodeļu trasē. Senatnē mani ieveda Turaidas pils un Gūtmaņu alas apskate. Skaista pilsēta! (Loreta)
Turaidas pils, manuprāt, ir lielisks Latvijas vēstures objekts. Patika pastaiga uz Gūtmaņa alu, kā arī pati skaistā ala. Manuprāt, vērtīgākā ekskursijas daļa bija kopā ar klasi pavadītais laiks. Mums visiem tā bija pēdējā ekskursija, kurā bijām kopā kā 9. klases skolēni. (Kristiāna)
Tā bija jauka iespēja pabūt ar klasi. Turaidas pils bija varena, gids pastāstīja par restaurācijas darbiem, par pils atjaunošanu, varējam uzkāpt pils tornī, noklausījāmies teiku par Turaidas Maiju, aplūkojām izrakumos atrastās vēsturiskās lietas.Interesants bija arī Dainu parks. Tad kājām devāmies uz Gūtmaņu alu – tas gan bija grūti! Skaista ainava. (Veronika)
Man vispilgtāk atmiņā palika Turaidas pils vēsture, atceros, ka mums stāstīja par vienu no vecākajām koka baznīcām, kura tika uzbūvēta 18. gadsimtā. Man visvairāk patika klausīties, apskatīt un izstaigāt pili. Pēc ilgas pastaigas pa Turaidas muzejrezervātu devāmies un Gūtmaņalu, kur nofotografējāmies un uzkāpām augšā. (Karīna)
9. b klases audzinātāja Inga Vaivode
2.a klase nodarbībā “Ziepju fabrika”
Maija sākumā programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros 2.a klases skolēni apmeklēja Jēkabpils Vēstures muzeja piedāvāto muzejpedagoģisko nodarbību “Ziepju fabrika”.
Sākumā dalībnieki tika iepazīstināti ar ziepju tapšanas vēsturi. Kā radās ziepju nosaukums? Kad un kāpēc sāka ražot sintētiskās ziepes? Kādas mazgāšanās paražas ievēroja karaļi un augstmaņi senatnē? Saņēmām atbildes uz šiem jautājumiem.
Nodarbības otrajā daļā bērni darbojās praktiski – no dabīgiem izejmateriāliem (ziedlapiņām un zāļu tējām) un glicerīna bāzes ziepju masas veidoja savas īpašās ziepes. Skolēni apguva prasmi atpazīt dažādus kaltētus augus, tējas. Attīstīja prasmi izdomāt savu dizainu un noformēt ziepju kastīti atbilstoši savām iecerēm.
Skolēnu atsauksmes par piedzīvoto pasākumā:
Severīns: “Es Sēļu sētā taisīju pats savas īpašās ziepes no dažādām tējām.”
Enija: “Man patika, ka savām gatavotajām ziepēm drīkstēju izvēlēties savu īpašo smaržu.”
Jānis: “Mums deva īpašu ziepju masu, kas bija jāizkausē. Man patika gatavošanas process.”
Uģis: “Ziepju gatavošanas process bija interesants. Mums pastāstīja par ziepju vēsturi.”
Mia Elizabeta: “Mums iedeva īpašas formiņas un tajās mēs lējām ziepes iekšā.”
Odrija: “Man patika stāstījums par ziepju rašanos un lietošanu.”
Armīns: “Man Sēļu sētā bija jauka sajūta, jo pats mācījos pagatavot ziepes.”
Enija: “Es Sēļu sētā biju pirmo reizi. Man patika darboties kopā klases biedriem un veidot ziepju kastītes dizainu.”
Artjoms: “Atkal bija prieks kaut ko gatavot pašam un uzzināt, ka katram darba jābūt pacietībai.”
Agnese: “Es savas gatavotās ziepītes veidoju savai mīļajai mammai. Zinu, viņai patiks mana dāvaniņa.”
Lelde: “Mums deva ostīt dažādas smaržīgās eļļas. Tās bija ar spēcīgu aromātu.”
Toms: “Sēļu sētā es biju otro reizi un man patika tur darboties.”
Melānija: “Jauki, ka bija iespēja apgūt ko jaunu.”
Pēc tam programmas ietvaros skolēni devās uz mākslas galeriju “Mans’s”. Dalībnieki tika iepazīstināti ar galerijas vēsturi, šobrīd esošajām izstādēm galerijā. Skolēniem bija iespēja vērot dažādu mākslinieku darbus, analizēt krāsu gammas (hromatisko, ahromatisko krāsu izmantošana). Tā bija lieliska iespēja redzēt mākslas darbus, tos analizēt. Skolēni aplūkoja mākslinieku – novadnieces Mētras Štelmaheres – Daumes, Neonillas Medvedjevas, Andra Vēža un daudzu citu – darbus.
Skolēnu atsauksmes par piedzīvoto pasākumā:
Toms: “Man patika aplūkot gleznas. Tās bija ļoti dažādas.”
Agnese: “Mākslas galerijā es dzirdēju daudz jaunus vārdus, kas saistīti ar mākslu.”
Artjoms: “Es sapratu, ka gleznas var draudzēties arī ar mūziku. Tur viens komponists bija iedvesmojies un katrai gleznai uzrakstījis mūziku.”
Enija: Galerijā bija ne tikai gleznas, bet arī porcelāna darbu izstāde.”
Odrija: “Man patika vērot spoguļus un galerijā bija lielas, skaistas telpas baltos toņos. Es tur jutos neparasti.”
Mia Elizabeta: “Man patika pamatot savu izvēli, kura glezna patīk visvairāk. Tas lika domāt, iztēloties.”
Uģis: “Tur bija jāuzvedas ļoti kārtīgi, jo mākslu var sabojāt. Mēs pratām cienīt mākslinieku veikumu.”
Enija: “Man ilgi bija jādomā pēc tam, cik ilgi ir jāmācās, lai varētu uzzīmēt tik skaistas gleznas. Tās bija izcilas!
Paula: “Es apguvu, ka Latvijā ir tādi mākslinieki kā Neonilla Medvedjeva un Andris Vēzis. Man ļoti patika viņu darbi.”
Lita: “Es uzzināju kādēļ galerijai tāds nosaukums – tas ir cēlies no 2 vārdiem: mans sapnis. Un galerijas īpašnieks to ir piepildījis. Viņam pieder lielākā galerija ārpus Rīgas.”
2.a klases audzinātāja Mārīte Viļuma
9.maijā 2.b klase devās pārgājienā uz Jēkabpils muzeja Sēļu sētu. Pasākumu apmaksāja PROGRAMMA “Latvijas Skolas soma”. Gides vadībā izstaigājām muzeju, iepazināmies ar eksponātiem, izgatavojām dāvanas māmiņai – ziepītes. Paldies programmai par šo iespēju!
2.b klases audzinātāja V. Rozentāle
Filma “Māsas” Jēkabpils 3. vidusskolā
31. martā 7.- 8. klašu skolēniem bija iespēja noskatīties jauno latviešu mākslas filmu “Māsas”. Tā bija klases audzinātāju iniciatīva, izmantot programmas “Latvijas skolas soma” piedāvājumu un īstenot Latvijas Kinematogrāfistu savienības projektu “Kino visiem un visur Latvijā” tepat, skolā. Filmas skatīšanās tika iekļauta klases un sociālo zinību stundā par tēmu “Kas ir ģimene? Emocijas un jūtas”.
Kāda ir pasākuma pievienotā vērtība mācību procesā? Izpratne par attiecībām ģimenē. Savstarpējā cieņa un godīgums vienam pret otru. Noteikti nepieciešama saruna pēc filmas noskatīšanās, lai palīdzētu salikt redzētajam akcentus, izpratnei. Iespēja izzināt un iepazīt jaunāko latviešu kino, salīdzināt ar nesen skatīto filmu “Mamma vēl smaida”- veidojas kultūrpieredze.
7.a klases skolēni: Žēl māsu. Salauzti likteņi. Bērni atkārto vecāku dzīves scenāriju. Noskatījušies filmu, skolēni analizēja, kādas ir vecāku un bērnu attiecības. Kādas emocijas izjūt filmas galvenā varone? Kā skolēni rīkotos šādā situācijā? Kā veidot attiecības, kontrolēt savas emocijas un uzvedību saskarsmē ar citiem.
7.c klases skolēni atzina, ka filma ir kā video par viņiem, viņu uzvedību, jo vērojot to, kā galvenā varone izturas pret citiem, kāda ir pusaudžu vide, saskatīja, ka arī paši diezgan asi mēdz izturēties pret apkārtējiem, necenšas citus saprast, reizēm izdomā to, ko kāds cits nemaz nav domājis. Skolēni gan atzina, ka adopciju nespēj iedomāties, bet, ja dzīvē tāda situācija būtu, tad laikam tomēr gribētu dzīvot normālā ģimenē.
8.c klases skolēni: ieinteresēja, bet, lai labāk izprastu, jāskatās vēlreiz.
Ingūna Ūbele, direktores vietniece
Filma “Mātes piens” programmā “Latvijas skolas soma”
13. un 14. februārī Jēkabpils 3. vidusskolas 7. un 9.- 12 klašu skolēni devās uz Jēkabpils tautas namu, kurš uz remonta laiku radis pagaidu mājvietu vecajā Mežrūpnieku klubā, lai noskatītos jaunāko Latvijas mākslas filmu “Mātes piens” (programma “Latvijas skolas soma”).
Filmas demonstrēšanas vieta labi atbilda filmā rādītajam laikam – padomju gadi. Arī patstāvīgais pārgājiens uz Daugavas otru krastu dažiem bija gandrīz kā izaicinājums. Pasākumā apvienota gan klases stunda, gan literatūra, gan vēsture.
Filma deva iespēju skolēniem ieraudzīt, kāda bija dzīve padomju Latvijā, padarīja saprotamāku jēdzienu “brīvība”. 7. klases skolēni, sarunā par filmu, vienojās dot 5 “acis” no 5 maksimālajām, pamatojot savu vērtējumu: ļoti neparasta, nopietna, depresīva, emociju pilna, aizkustinoša, reālistiska filma. Filma skolēnos raisīja līdzjūtīgas emocijas, nelikās, ka bija par garu, nepieredzējušiem skatītājiem mazliet traucēja, ka kadri mainījās ļoti ātri un atsevišķi skati bija reālistiski asi un vardarbīgi. Skolēni pēc filmas aizdomājās par to, cik tagad ir labi dzīvot: var brīvi runāt, citi ieklausās. Atsevišķu skolēnu secinājumi pēc filmas: lai kaut ko sasniegtu, daudz darba jāiegulda; zināšanas palīdz augt; dzīvē jāprot saskatīt labais; lai kaut ko mainītu, jāmainās pašam. Padomju laikā dzīvot negribētu, jo bija agresija, zagšana, nebija vārda brīvības, pastāvēja citi likumi, viss bija stingrāk.
Vēstures stundā sarunā par totalitārajiem režīmiem 9. klases skolēniem ir paplašināts skatījums, balstoties uz filmā redzēto. Skolēniem radās daudz jautājumu par dzīvi padomju laikā. Pirmizrāde bija ļoti aktuāla 12.klases skolēniem padziļinātajā kursā Latviešu valoda un literatūra II, jo attīstīja skolēnu diskusiju prasmi, padziļināja izpratni par varas un indivīda attiecībām, vizuālā veidā papildināja zināšanas par padomju gadiem. Skolēni salīdzināja savus iespaidus, kā grāmatas (literāra darba) saturs ir pārtapis filmas formātā. Mācību stundā diskutēja par filmas ideju, tēmu un varoņiem.
9. klašu skolēni savus vērojumus un pārdomas izteica diskusijās, 10., 11. klašu skolēni par iespaidiem rakstīja ikmēneša “Kultūras cilvēka dienasgrāmatā”. Atzina latviešu filmu īpatnību – rāmo, lirisko kino stāstījumu, izcilo aktieru spēli, vispārcilvēcisko attiecību spilgtu attēlojumu. Sarunā pēc filmas 10. klases skolēni stāstīja par savām emocijām un pārdomām. Bija arī šāda atziņa – ja nebūtu izlasīta grāmata, filma būtu atstājusi spēcīgāku iespaidu.
Skolēniem bija iespēja pavadīt laiku kopā ar klasesbiedriem ārpus skolas – kopā doties uz norises vietu, noskaņoties filmai, apspriest minējumus, par ko filma būs, kā arī apspriesties pēc filmas, vai minējumi piepildījās. Iespēja novērtēt latviešu kinematogrāfu, salīdzināt ar ārzemju filmām, paust viedokli par atšķirībām/līdzībām. Iespēja ieraudzīt aktiera profesiju un izvērtēt tās specifiku.
Ingūna Ūbele, direktores vietniece audzināšanas darbā
Filmas Ziemassvētku noskaņās
2022./2023.m.g. 1.semestra noslēguma nedēļā atsevišķas 1.-6.klases bija izvēlējušās noskatīties biedrības ”Kinopunkts” piedāvāto filmu “Ziemassvētki džungļos” un animācijas filmas ”Zelta Ziemassvētki” (programma “Latvijas skolas soma”).
Tās bija vecumposmam un interesēm atbilstošas mūsdienu filmas Ziemassvētku noskaņās. Skolēni maz skatās TV raidījumus, līdz ar to šādi filmu kopīgās skatīšanās seansi ir ļoti pieprasīti un lietderīgi. “Ziemassvētki džungļos” ir ģimenes filma, kas rosina domāt par sevi, savu ģimeni, attiecībām klasē un skolā. Stāsts kādu ģimeni, kas ir pārcēlusies uz eksotisku valsti, jo ģimenes galva ir ģeologs un strādā zelta raktuvēs. Kā svinēt Ziemassvētkus, kur nav ziemas? Kāda ir Ziemassvētku nozīme un tradīcijas? Pēc noskatīšanās valdīja pozitīva emocionāla noskaņa. Spēlfilma ir piemērota arī vecāku klašu skolēniem.
2. a klases audzinātāja Mārīte Viļuma apkopoja skolēnu pārdomas par redzēto:
Severīns:“Ja es būtu džungļos, kad ir Ziemassvētki, tad man būtu ļoti garlaicīgi, jo tur nav sniega, tur nav ledus, tur nevar pikoties un slidot. Bet labais ir tas, ka tur ir banāni, kuri ir mani paši mīļākie augļi. Tur ir arī gari! Es novēlu noskatīties šo filmu ikkatram, kam patīk Ziemassvētki un džungļi!”
Valters:“Man šī filma iemācīja, ka Āfrikā nav Ziemassvētku eglīšu un vēl, ka vajag sadarboties cilvēkiem pat tad, ja sastrīdas. Es šo filmu ieteiktu noskatīties draugiem, lai viņi zinātu, kā rīkoties strīdus situācijā.”
Paula:“Man šī filma likās ļoti interesanta. Daži brīži bija nedaudz bailīgi. Bija jauki, ka tas bija kā pārsteigums – filmas skatīšanās. Šī filma māca, ka vienmēr ir vecākiem jāpasaka, kurp dodies. Es gribētu teikt lielu paldies šīs filmas veidotājiem.”
Toms:“Man patika galvenā varone Paula, jo arī mūsu klasē mācās jauka meitene Paula. Filma mācīja, ka džungļi var būt arī bīstami un nedrīkst nekur doties bez vecāku atļaujas.”
Melānija:“Man interesanti likās džungļu putni. Tie bija košām spalvām un skaļām balsīm. Pie mums tādi sastopami tikai zoodārzā.”
Melisa:“Galvenos filmas varoņus Akimu un Paulu vienoja draudzīga. Tas bija tik neparasti – uzzināt, ka zēns ēd kukaiņus, jo tur tā ir pieņemts. Dīvaini, ka pieauguši cilvēki tic blēņām.”
Enija:“Man patika kā izskatījās Ziemassvētku vecītis džungļos un abu atšķirīgo bērnu draudzība.”
Gvido:“Man nepatika, ka cilvēki zelta dēļ vēlējās iznīcināt džungļus. Es priecājos par latviešu meitenes Paulas drosmi. Šī filma māca būt izpalīdzīgiem un nebaidīties. Un, galvenais, vajag priecāties par ikkatru dāvanu!”
Renāte:“Filmā cilvēki raka zeltu un darīja pāri dabai. Filmā uzzināju daudz jauna.”
Jānis:“Filma māca, ka dažādas tautas ļoti dažādi svin Ziemassvētkus. Man patika Akima un Paulas piedzīvojumi džungļos. Kas likās smieklīgi? Tas, ka pieauguši cilvēki tic, ka ar citroniem var nobiedēt garus!”
Uģis:“Es nezināju, ka džungļos mājās ir ventilatori, citādi ir par karstu. Tur nesnieg sniegs. Filma bija aizraujoša!”
Daniels:“Es sapratu, ka melot ir slikti. Man patika, ka Paula ticēja šamanim un viņiem kopā ar Akimu bija lieliski piedzīvojumi.”
Odrija:“Man ļoti patika šī filma! Tā māca, ka nekad un nekur nedrīkst doties nepasakot pieaugušajiem. Viņi mīl un satraucas!”
Renats:”Man patika, ka filmai bija laimīgas beigas un visi izdzīvoja. Filma mani iemācīja, ka nedrīkst padoties!”
Artjoms:”Filma māca, ka vajag pētīt pasauli un nebaidīties. Filmas sižets bija interesants. Es ieteiktu noskatīties to ģimenēm, kurās ir daudz strīdu.”
Enija:”Man patika, ka Akims un Paula bija pietiekami drosmīgi, lai ietu džungļos.”
Agnese:”Man patika, ka filmā no gaisa krita…spalvas! Paulas tēta darbs bija ļoti interesants, taču ne pārāk labs dabai. Filma māca, kāda ir dzīve džungļos. Ļoti atšķirīga no mūsu ikdienas.”
Roberts:”Filma māca izdzīvošanu džungļos un to, ka piedzīvojumi ir aizraujoši!”
Matīss:”Filmā tika parādīts, ka zelta rakšana nodara pāri džungļiem. Ceru, ka arī citiem skolēniem patika šī filma tāpat kā man!”
Lelde:”Filmā norisinājās šādas lietas: strīdi, sāpes, slēpšanās, biedēšana, pārdzīvojumi un prieks. Man patika, ka filmā visi beigās bija laimīgi un policija atrada mazos džungļu pētniekus.”
Ingūna Ūbele, direktores vietniece audzināšanas darbā
6.b klases Ziemassvētki pilī
13. decembrī programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros 6.b klases skolēni un audzinātāja vēra vaļā jau Ziemassvētkiem sapostās Krustpils pils durvis. Mūs sagaidīja sirsnīgas pasākuma vadītājas ar norādi doties uz ziepju vārīšanas telpu, kurā sēdāmies pie gariem galdiem.
Vispirms noklausījāmies stāstu par ziepju rašanos un izgatavošanas noslēpumiem. Ķērāmies pie darba – iekausējām rakstus no kaltētajiem ziediem un ārstniecības augiem savās pirmajās ziepēs. Kamēr ziepes sacietēja, devāmies pils apskatē.
- Man ļoti patika, ka mums bija dota iespēja pašiem brīvi staigāt pa pili, neskaidro uzzinot no informatīvajiem stendiem, veicot testus (Elza Martinsone).
- Mani pārsteidza Daugavā atrastā zemūdens mīna, kura bija eksponēta zem stikla grīdas (Roberts Začests).
- Patika ziepju taisīšanas process, uzzināju, ka tās izgudroja pirms 3 tūkstošiem gadu. Pašu izgatavotās ziepes noderēs lietošanai (Ieva Bokāne).
- Man patika planšetēs spēles “Cik labi zini seno Jēkabpili?” (Juta Dance)
- Man ļoti patika staigāt pa pili, varēja aptaustīt senos eksponātus, iekāpt Nitiša mašīnā, palidot gaisa balonā. Kad staigāju, jutos kā karalis savā pilī (Neo Andrejevs).
Pasākumā apvienojām klases stundu, vēsturi, sociālās zinības, mājturību un tehnoloģijas, īstenojot tēmas “Dzimtā pilsēta Jēkabpils”, “Ziepju rašanās ceļš”.
Šis bija vecumposmam un semestra noslēgumam atbilstošs kultūrvēsturisks pasākums un klases kolektīva saliedēšana Ziemassvētku noskaņās.
Klases audzinātāja Inita Beinaroviča
Ziemassvētku pasākums Krustpils pilī
2.b klases 26 skolēni, audzinātāja Vija Rozentāle un atbalstot Līgai Višņevskai 16.decembrī “Latvijas skolas somas” projekta ietvaros, devās un Krustpils pili uz Ziemassvētku pasākumu. Pilī sagaidīja laipni rūķi. Izstaigājām visu pili, meklējot Rūķu palaidnību pēdas, Darbojāmies Sveču gatavošanas darbnīcā. Iemācījāmies jaunu rotaļu ar dziedāšanu. Vislielākais prieks un pārsteigums bija Ziemassvētku vecīša birojā. Bērnus cienāja ar kliņģeri, zāļu tēju. Sēžot uz spilveniem, noklausījāmies Ziemassvētku vecīša un Rūķu sagatavoto stāstījumu par katra skolēna Labajiem darbiem.Bērni nolēma- jā- Rūķi eksistē. Kā citādi Ziemassvētku vecītis uzzināja visu taisnību un par katru? Nodziedājām dziesmu par Ziemassvētkiem un visi nopelnījām dāvanas. Paldies Rūķiem no Krustpils pils un Ziemassvētku vecītim!
2.b klases audzinātāja V. Rozentāle
“Ekskursija uz Krustpils pili”
14.decembrī 4.c klase devās uz Krustpils pili, lai gida pavadībā iepazītu pils vēsturi. Skolēniem ļoti patika interaktīvās vitrīnas, kur varēja veikt testus, pārbaudīt savas zināšanas, uzzināt ko jaunu. Tas, ka drīkstēja iesēsties īstā rallija mašīnā, izmēģināt gaisa balonu.
Saistošā veidā uzzināja daudz ko par sveču gatavošanu, izejmateriāliem senajos laikos. Iepazina dažas tradīcijas, kā piemēram, laimes liešanu. Prieks par pašu veidotajām svecēm, kuras tiks dāvinātas ģimenes locekļiem vai aizdegtas Ziemassvētkos.
Izrādās, ka tikai dažas pieturas pabraucot no skolas, var nokļūt tik aizraujošā pasaulē un uzzināt tik daudz ko jaunu!
4.c klases audzinātāja I. Grandāne
Ērika Vilsona monoizrādes “Nezāle”, “Pazudušais dēls”
Programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros š.g. 23. novembrī Jēkabpils 3. vidusskolā viesojās aktieris Ēriks Vilsons ar divām monoizrādēm. 7. un 8. klašu skolēni noskatījās R . Blaumaņa “Nezāli”, bet 9.-12. klašu skolēni – “Pazudušo dēlu”. Jutāmies pagodināti, kad Ē. Vilsons, uzrunājot jauniešus, atgādināja: mūsu skolu ir absolvējuši režisors Dž. Dž. Džilindžers, aktieri Gatis Maliks un Artūrs Irbe. Kas zina, varbūt vēl kāds no zālē sēdošajiem skatītājiem reiz izvēlēsies interesanto aktiera profesiju?
Izrādes iekļāvās mācību saturā, īpaši desmitklasniekiem, kuri tieši pašlaik lasa R. Blaumaņa lugu “Pazudušais dēls”. Skolēniem bija doti dažādi mācību uzdevumi, piemēram, noskaidrot Krustiņa traģēdijas cēloņus, novērot, ar kādiem paņēmieniem aktieris monoizrādē piesaista uzmanību, krāt iespaidus “Kultūras cilvēka dienasgrāmatas” ierakstam u.c.
Sākumā Ē. Vilsons lieliski “iesildīja” publiku, vispirms neuzkrītoši izstāstot dramaturģijas teorijas elementus. Pēc katras izrādes veidojās neliela saruna par mūsdienām, par Blaumaņa noveles problēmu aktualitāti.
Skolēnu atsauksmes pēc redzētā:
- Man patika aktiera talants vienam norunāt lugu, iejūtoties dažādos personāžos. Interesanti, ka viņš iesaistīja arī skatītājus kā lugas dalībniekus, tādēļ bija vieglāk sekot notikumu attīstībai. Man patika, kā viņš izmantoja rekvizītu galdiņu un priekšmetus uz tā. Lūkass Aukmanis, 9.a klase
- Man tika šī iespēja noskatīties abas izrādes – “Nezāle” un “Pazudušais dēls”. Šīs izrādes savā ziņā bija saistošas, jo abās galvenais tēls bija kāds vīrs, ap ko griezās viss stāsts. Izrāde “Nezāle”, ar savu traģisko nobeigumu likās mazliet pozitīvāka nekā “Pazudušais dēls”. Taču “Pazudušais dēls” noteikti bija pamācošāka. Prieks, ka aktieris Ē. Vilsons spēja caur izrādi izrunāt līdzīgās, mūsdienās svarīgās tēmas, kā arī iesaistīt skatītājus notiekošajā. Pēc izrādes, dodoties prom, viss dzirdētais lika aizdomāties. Tātad laiks tika lietderīgi izmantots. Ļoti pozitīvi vērtēju piedzīvoto. Renāte Ozola, 12. klase
- Paldies Ērikam Vilsonam par izrādi, bija ļoti interesanti! Monoizrādi es skatījos pirmo reizi un vēlētos redzēt vēl kādreiz. Ļoti patika aktiera runāšanas un tēlošanas prasme. Ļoti novērtēju, ka Ēriks Vilsons uzticēja mums savas ģimenes problēmas un ieteica mums smaidīt un lasīt grāmatas. Katrīna Ģeidāne, 12.klase
- Noskatoties Ērika Vilsona monoizrādi “Pazudušais dēls”, kā klausītāja varēju iejusties ikviena tēla lomā un just līdzi varoņu nesaskaņām. Ar acu skatieniem, žestiem un klausītāju iesaisti traģēdija atdzīvojās acu priekšā. Klinta Vjakse, 12.klase
- Šodienas teātra izrāde bija ļoti iespaidojoša un motivējoša. Izrādes laika aizdomājos, ko gan es varētu izmainīt, ja man būtu laika mašīna? Renāte Meikšāne, 9.b klase
- Man izrāde patika. Patika aktiera pozitīvisms un bija interesanti piedalīties. Ralfs Eglītis, 10.a
- Ļoti spēcīgs monologs, ļoti interesanti izmantoja galdu un priekšmetus uz tās, kā efektus. Spēcīgi vārdi beigās, ļoti aizkustināja tas, ka dalījās arī ar savu personīgo dzīvi. Jauniešiem biežāk būtu jādzird, kas notiek tieši vecāku dzīvē dažādās situācijās, kā vecākiem rūp savu bērnu dzīve un sāp sirds. Aktieris fantastiski beidza savu monologu ar labiem vēlējumiem, noderīgiem ieteikumiem. Pilnībā piekritu viņa teiktajam. Apbrīnoju arī viņa mīļās nodarbes 66 gadu vecumā! Pat mūsdienu jaunieši bieži vien tik droši nemācētu rīkoties. Patīkama balss un visa radītā atmosfēra bija ļoti aizkustinoša. Spēcīgi vārdi… No zāles izgāju ar lielām pārdomām, eiforiju, tas ir noteikti tas, ko gaidīju un vēlējos redzēt. Elīna Kotova, 12.klase
Direktores vietniece audzināšanas darbā Ingūna Ūbele
Izzinoša un jautra mācību ekskursija ar „Latvijas skolas somu”
11.oktobrī 10.a un 10.b klases skolēni kopā ar audzinātājām Astrīdi Vidējo un Ligitu Lāčplēsi devās baudīt zelta rudeni, apgūt jaunas zināšanas un arī atpūsties.
Pirmā pietura bija Kārļa Zāles veidotais Brāļu kapu ansamblis. Klausoties gides stāstījumā par tā tapšanu, attīstību gadu gaitā un simboliku, izstaigājām šo piemiņas vietu un pakavējāmies pārdomās par mūžīgām vērtībām, nolikām ziedus, godinot kritušos.
Nākamā pietura bija Medicīnas muzejs, kur aplūkojām medicīnisko pakalpojumu attīstības posmus, uzzinājām dažu atklājumu vēsturi un citas interesantas lietas. Abas aktivitātes apmaksāja programma “Latvijas skolas soma”.
Dienas noslēdzās boulinga zālē, kur stunda paskrēja ļoti ātri.
Paldies skolotājai Astrīdei par ekskursijas organizēšanu, JAP šoferītim par pacietību un skolēniem par organizētību, skaisto dziedāšanu un ģitāras spēli brauciena laikā.
10.b klases audzinātāja L. Lāčplēse
12.klase mācību ekskursijā viesojās Siguldā
Šī gada 6.oktobrī tika organizēta 12.klases mācību ekskursija uz rudenīgo Siguldu. Vispirms skolēni apmeklēja Turaidas muzejrezervātu un Turaidas pili. Izmantojot Latvijas skolas somas piedāvājumu piedalījās orientēšanas spēlē “Tūkstošgades stāsts”, meklējot vēsturiskās vietas, iepazīstot senus stāstus un pildot uz jaunus devumus. Klase tika sadalīta komandās, katrai komandai tika dots nosaukums un izvēlēts kapteinis. Visām komandām tika iedoti uzdevumi un teritorijas karte, pēc kuras brīvā secībā bija jāatrod objekti un jāizpilda uzdevumi. Spēles finālā komandu rezultāti tika izvērtēti, sadalītas vietas un saņemti diplomi. Veiksmīgākās komandas ieguva arī saldas balvas. Esot Siguldā noteikti tika apskatīta arī leģendām apvītā Gūtmaņa ala. Turpinājumā jaunus izaicinājumus gan skolēniem, gan skolotājiem sagādāja Piedzīvojumu parks “Tarzāns”. Laiks šajā oktobra dienā bija pietiekami jauks, lai drosmīgākie un veiklākie pārbaudītu spēkus pat 9 “Tarzāna” trasēs. Šeit balvas gan neviens nedeva, bet galvenais ieguvums bija jaunu izaicinājumu pārvarēšana, adrenalīns dzīslās un viegls nogurums muskuļos. Šādas spēka trases jauniešiem var sniegt nelielu ieskatu militārajā sagatavotībā.
Klases audzinātāja D.Eglīte
2022.g. 4.oktobrī mēs – Jēkabpils 3.vidusskolas 6.c klase kopā ar klases audzinātāju devāmies ekskursijā uz Krustpils pili. Tur mūs sagaidīja Jēkabpils vēstures muzeja gide Ieva un izvadīja pa pils un pilsētas vēstures līkločiem. Redzētais un dzirdētais padziļināja mūsu zināšanas un izpratni par Jēkabpils pilsētas attīstību un vēsturi, ļāva gūt priekšstatu par mūsu pilsētas vietu Eiropas kontekstā, jo papildus pils patstāvīgajiem eksponātiem bija apskatāma arī ceļojošā izstāde “Retumu kolekcija”.
Sociālās zinības un vēstures stundās mēs labāk izpratīsim tēmu: Latvijas kultūrvēsturiskais mantojums – personības, vēstures avoti. Bet vizuālās mākslas stundās, zīmējot dažādu tautu ornamentus, atcerēsimies skaisto Krustpils tautastērpu.
Paldies projektam “Latvijas skolas soma” par doto iespēju.
Skolēnu atgriezeniskā saite par piedzīvoto pasākumā:
Ketija: Man patika retumu kolekcija, jo tur varēja apskatīt taureņus, dzīvniekus, senus priekšmetus.
Laura: Ļoti interesanti bija telpā par ievērojamiem Jēkabpils iedzīvotājiem, jo tur varēja iekāpt Reiņa Nitiša mašīnā, pavizināties gaisa balonā un paklausīties dzejnieci Āriju Elksni.
Rēzija: Īpašas sajūtas bija pils pagrabā, kad gide stāstīja par Brūno dāmu un kad, ejot ārā, dzēsām sveces.
Kirils: Patika skats, kas pavērās no pils torņa uz apkārtni.
Klases audzinātāja S.Vecumniece
23. septembrī 3.a un 3.b klases devās ekskursijā uz Rēzekni un apmeklēja Latgales vēstniecību “GORS”, lai noskatītos animācijas filmu “Zelta zirgs”. Filmas veidošanā izmantots J.Raiņa lugas motīvs, kurā iesaistīts sens stāsts-divi gudrie brāļi un trešais muļķītis. Īpaši labi saredzams ļaunā un labā pretstatīšana. Trīs mēģinājumi un trīs brieduma pakāpes , kas nepieciešamas mērķa sasniegšanai. Saistībā ar filmas galveno domu, skolēni mācību stundā veica radošo darbu par savu piedzīvoto, kad labais uzvar ļauno.
Klases audzinātājas S. Ozoliņa, S. Stradiņa
15. septembrī Jēkabpils 3. vidusskolas 2.a klases skolēni ar vilcienu devās aizraujošā ekskursijā, kur projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros apmeklēja Līvānu stikla un amatniecības centru. Tajā bija iespēja skatīt, kā darbojas stikla pūtēji un vērot karstā stikla izstrādājumu tapšanas procesu meistara vadībā. Šī iespēja ir unikāla – Līvāni ir vienīgā vieta Latvijā, kur darbojas šādi meistari. Zinoša gide stāstīja par izstādi un iepazīstināja klausītājus ar stikla tapšanas vēsturi. Līvānu stikla muzeja ekspozīcijā apskatījām Līvānu stikla fabrikas ražojumus, tie zaigoja visās varavīksnes krāsās.
Skolēnu atsauksmes
Matīss: “Es uzzināju, ka stikla pūtējiem ir 3 krāsnis, kuras darbojas no 2016. gada un no tā laika nekad netiek izslēgtas.”
Uģis: “Man patika, ka mūsu acu priekšā no stikla tapa skaists putniņš.”
Jānis: “Es pats redzēju, kā var uztaisīt visu kaut ko no stikla.”
Agnese: “Man patika krāsainās vāzes. Un tas process, kā tika pūsts stikla balons.”
Toms: “Es iemācījos, ka no īpašām smiltīm top stikls.”
Valters: “Man patika skatīties, kā darbojas meistars. Nebiju iedomājies, ka stikls ir kā želeja, kad ir karsts.”
Paula: “Stikla izstāde bija ļoti interesanta.”
Renāte: “Stikla pūšana ir ļoti grūts darbs. Jāstrādā lielā karstumā.”
Melisa: “Es stāvēju un brīnījos par tādu darbošanos un uzzināju, ka Latvijā šo amatu nemaz nevar apgūt bez darbošanās kopā ar meistaru.”
Roberts P.: “Meistara darbošanās bija ļoti interesanta. Patika, ka acu priekšā tapa stikla izstrādājums.
Enija Latk. : Bija interesanti vērot, kā taisīja zivtiņu. Un tad to lika vēl dzesēties, lai nesaplīstu gatavais darbs.”
Severīns: ‘”Stikla pūšana ir ļoti sarežģīts darbs un vajadzīga stipra veselība, lai strādātu tādā kartumā.”
Artjoms: “Mums pastāstīja, kā top krāsains stikls. Tas mūsdienās top no tādām kā krāsainām “ledenēm”.
Enija Liepn. :”Lielā stiklu izstāde bija izcila. Un tur bija lustra ar daudzām, daudzām stikla caurulītēm.”
Gvido: “Man patika gides stāstījums par stiklu un tas, ka pēc tam pārbaudīja mūsu zināšanas.”
Lelde: “Vērot īstu māklinieku darbošanos – tas ir lieliski. Tagad saprotu, kāpēc stikla izstrādājumu maksā tik dārgi. Tas ir smaga darba rezultāts.”
Renats: “Stiklu izstāde bija ļoti liela un varēja aplūkot dažādu krāsu stikla izstrādājumus. “
Jānis Reinis: “Krāsnis darbojas jau daudzus gadus un tās nav izslēgtas arī nakti. Tur ir ļoti liela temperatūra 1200 grādi.”
Odrija: “Man patika kārtīgi pataustīt smiltis, no kādām top stikls.”
Armīns: “Tā ir sarežģīta māksla – taisīt no stikla darbus. Tas ir grūti.”
Klases audzinātāja Mārīte Viļuma
