Līdz 1909. gada rudenim Krustpilī jeb, kā toreiz rakstīja, Krisburgas miestiņā nav bijis savas skolas, un par to iedzīvotāji sākuši paust savu satraukumu. Beidzot 1909.gada preses materiālos var lasīt, ka Krisburgas miestiņā ar 1. novembri atvērs četrklašu pilsētas skolu. „To atvērs kronis ar mazu pabalstu no miestiņa iedzīvotājiem. ” Skolas nauda – 10 rubļi gadā, kas neskaitījās pārāk dārgi. Iesākumā bija paredzēts atvērt tikai divas klases. Skolas vajadzībām tika īrēts divstāvu nams, kas atradās miestiņa galvenajā ielā. (Dzimtenes Vēstnesis, Nr.243, 21.10.1909)
Latgales laikrakstā “Drywa” sniegtā informācija papildina iepriekš minēto, ka Vitebskas guberņā 1909. gada rudenī tika atklātas vēl trīs četru klašu pilsētas skolas: Krystapilī (Kreicburgā), Preiļos un Dagdā. Katrai skolai kronis piešķir 4.250 rbļ. Turpat minēti arī šo skolu skolotāji – inspektori, piemēram, Kreicburgā Jakobs Gorbačows. (Drywa,1909, 28. oktobris)
Gadu vēlāk presē jaunās skolas darbība tiek vērtēta kā diezgan sekmīga. Tikai problēmas ir saglabājušās iepriekšējās, ka skolai nav piemērotu telpu. Lai to novērstu, kāds H. būvē jaunu skolas ēku, kas būtu vairāk piemērota skolas vajadzībām. Krisburgas pilsētas skola šo ēku īrēs, jo pašai skolai priekš nama celšanas nav līdzekļu. (Jaunās Latviešu Avīzes, Nr. 33,23.04. 1910)
1913. gadā jau ir pirmais šīs skolas izlaidums. Avīzē “Tēvija” iekšzemes ziņās no Krisburgas minēts, ka šogad vietējo pilsētas skolu pabeidza deviņpadsmit audzēkņi. Īpaši uzsvērts, ka viņi ir pirmie no šīs skolas. Viņu vidū ir latvieši:
P. Vīksne (ar uzslavas rakstu), P. Gulbis, R. Krūmiņš, H. Līcīts, N. Ļuļaks, R. Lukstiņš (ar uzslavas rakstu), A. Liepiņš, A. Millers (ar uzslavas rakstu), A. Ūbels, P. Priednieks (ar uzslavas rakstu), P. Salmiņš, N. Eglīts, Ķ. Elksnis, I. Jaunsētnieks. (Tēvija, Nr. 68, 20.06.1913)
No 19 absolventiem 14 bija latvieši, no kuriem četri skolu beidza ar Uzslavas rakstu.
Gadu vēlāk sākas I Pasaules karš, un 1915. gadā kara darbība sākas arī Latvijas teritorijā.
